Karloss Ruiss Safons “Vēja ēna”

ImageIzdevniecība Zvaigzne ABC 530 lpp.

Officiālais apraksts:
Kādā 1945. gada agrā rītā zēns dodas līdzi tēvam uz kādu noslēpumainu vietu, kas paslēpusies vecpilsētas sirdī: Aizmirsto Grāmatu Kapsētu. Tur Daniels Sempere atrod neparastu grāmatu, kas krasi maina viņa dzīvi un ievilina intrigās un noslēpumos, ko slēpj pilsētas tumšā dvēselē. “Vēja ēna” ir literāra mistērija, kuras darbība norisinās Barselonā, XX gadsimta pirmajā pusē.
Apvienojot paņēmienus, kuri raksturīgi asa sižeta stāstam, vēsturiskam romānam un raksturu komēdijai, “Vēja ēna” galvenokārt ir traģisks mīlas stāsts, kura atbalss izskan cauri laikam. Ar lielisku stāstnieka talantu apveltītais autors vij sižeta pavedienus un mīklas, vēstot mums neaizmirstamu stāstu par sirds noslēpumiem un grāmatu burvību. Intriga saglabājas līdz pēdējai lappusei.

Šī grāmata jau kādu laiku meta man ar aci no veikala plaukta. Pēc pāris mēnešu koķetēšanas es padevos un to iegādājos. Un izlasīju to divos piegājienos. Ņemot vērā, ka grāmatai ir 500+ lpp, tas ir viens no maniem “career high” sniegumiem.

Grāmata ievadā tēvs aizved 10-gadīgo Danielu uz Aizmirsto Grāmatu Kapsētu, kurā liek viņam izvēlēties vienu grāmatu, kas būs viņam jāglabā visu dzīvi. Daniels paņem Huliana Karaksa  „Vēja Ēnu”, izlasa to vienā naktī un vēlas izlasīt arī citus autora darbus. Izrādās, ka tie nav pieejami, jo kāds tos visus ir sadedzinājis. Lai uzzināto ko vairāk par autoru,  un viņa grāmatām Daniels sāk izmeklēšanu, kas maina viņa dzīvi.

Faktiski šī grāmata ir divi stāsti vienā – pirmais par Danielu un viņa meklējumiem, un otrais – Huliana Karaksa stāsts, kurš pamazām atšķetinās, uzzinot jaunus faktus par viņa dzīvi. Protams , ka ir gan noslēpumains ļaundaris, gan negaidīti pavērsieni  un centrā visam – mīlas stāsts, šajā gadījumā pat veseli divi.

Sevišķi šajā grāmatā gribētu izcelt divus darbojošos varoņus – pirmais ir Fermins de Torres, savā ziņā Daniela „saidkiks” izmeklēšanā, Spānijas pilsoņu revolūcijas upuris, bijušais drošībnieks, tagad – dzīves pabērns. Katru otro viņa sacīto  teikumu varētu citēt kā domu graudu – viņa asprātības, salīdzinājumi un citi izteiksmes līdzekļi, ir vienkārši perfekti, faktiski viņš uzreiz iekļuva manu visu laiku mīļāko grāmatu tēlu saraksta otrajā vietā , elpojot pakausī doktoram Lārčam no „Cidra nama likumiem”.

Otrs nozīmīgais tēls ir pilsēta – Barselona – liela daļa noskaņas grāmatā tiek radīta tieši ar pilsētas aprakstiem.  Citi varbūt tos sauktu par drūmiem, taču būtu jocīgi, ja pēckara laikā tie būtu savādāki. Savā ziņā man šie pilsētas skati izraisīja līdzīgu vēlmi, kādas, kā esmu dzirdējis „Da Vinči kods” izraisīja saviem apjūsmotājiem – vēlmi doties uz pilsētu un apmeklēt tās vietas, kurās risinās romāna darbība, kā, piemēram, kafejnīcu „ Četri kaķi” (Els Quatre Gats).

ImageLai grāmatu būtu pilnīgi ideāla, man nedaudz traucēja pārāk „Holivudiski -ekšeniskais” fināls, taču pa lielam, tā jau laikam ir matu skaldīšana. Šis pilnīgi noteikti ir tas gadījums, kad ir ļoti skumji, ka grāmata beidzas un ir jāšķiras no varoņiem.  Tāpēc,  neatliek nekas cits, kā piešķirt piecas betmenbļembas – rekomendēju!!!

Komentēt

Filed under Uncategorized

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s