Karloss Ruiss Safons “Eņģeļa spēle”

Izdevniecība Zvaigzne ABC 680 lpp.

Oficiālais apraksts:
Gotiskajā, noslēpumainajā Barselonā, pilsētā, ko veido tumšas ieliņas un ostas piestātnes, seni vecpilsētas nami un smalkas villas ar vējainiem dārziem, jaunais Davids Martins lolo slepenu sapni – kļūt par rakstnieku. Kad liktenis negaidīti piedāvā iespēju publicēt stāstu, šķiet, ka beidzot viņam uzsmaidījusi veiksme.
Davids rada aizraujošu romānu sēriju, kas vairo jaunā autora slavu un palīdz izpelnīties kāda noslēpumaina izdevēja atzinību. Svešinieks piedāvā Davidam iesaistīties ambiciozā iecerē: sarakstīt grāmatu, kas spētu valdīt pār visu laiku lasītājiem un radītu jaunu reliģiju.
Pieņemot priekšlikumu, jārēķinās ar to, ka tam varētu būt neparedzamas sekas. Tā arī notiek – spriedze nemitīgi pieaug, notikumi seko cits citam biedējoši un negaidīti, un Davids kļūst par liecinieku tam, kā vienā veselumā saplūst īstenība, pārdrošākie un skaistākie sapņi un baismākie murgi, taustāmus apveidus iemanto ikvienas, pat visdziļāk slēptās bailes, bet pazīstamā un drošā pasaule zaudē satvaru un izšķīst…

Autora iepriekšējā darba iedvesmots devos uz veikalu un iegādājos otro un uz doto brīdi svaigāko viņa pieejamo grāmatu latviešu valodā – „Eņģeļa spēle”.  Amazon.com gan biju salasījies sasutušu lasītāju atsauksmes, ka pēc lieliskās „Vēja ēnas” šeit autors ņem un uzmet lasītāju, jo esot baigais sviests un atrisinājuma arī īsti neesot. Tā, ar rezervētām, bet lielām cerībām es ķēros pie lasīšanas.

Lai izvairītos no jebkādas spoilerēšanas, sižetā es īpaši negribētu iedziļināties.

Jau grāmatas pirmajā trešdaļā kļūst skaidrs, ka šo grāmatu nav īsti korekti salīdzināt ar „Vēja ēnu”, šim lācītim vēderā ir pilnīgi cits pildījums. Jā, tās darbība risinās tajā pašā mikrouniversā – norises vieta (kas arī ir viens no grāmatas varoņiem) – Barselona –  tā pati, Aizmirsto grāmatu kapsēta  arī ir, daži otrā plāna tēli -tie paši, kā arī stāsta struktūra – varonis izmeklē kādu pagātnes noslēpumu, kas maina viņa paša dzīvi arī sakrīt, taču šī grāmata ir daudz tumšāka, drūmāka, turklāt diezgan ātri iepeld tik mistisku notikumu ūdeņos, ka ir pilnīgi skaidrs, ka loģisks izskaidrojums (atšķirībā no „Vēja ēnas”) šim stāstam nav iespējams.

Un, man par lielu pārsteigumu beigās nebija nekādas vilšanās, pat vēl vairāk – noslēgums bija emocionāli ļoti spēcīgs! Nezinu kāda veida bībelisku apmēru batālijas bija sagaidījuši neapmierināto lasītāju pulki, bet, manuprāt, viss bija lieliski. Un pēcgaršu man šī grāmata arī atstāja spēcīgāku.

Grāmata ir pilna ar garšīgiem citātiem, humoru, intriga ir tieši tik liela, lai vakarā izlasot nodaļu, tu  sevi pierunā uz vēl pēdējo pirms gulēšanas , tad uz tiešām pēdējo, tad pašu pašu pēdējo utt. No grāmatas strāvo autora mīlestība pret literatūru, ir neskaitāmas atsauces uz klasisku, piemēram, ievērojamu lomu grāmatā spēlē Č.Dikensa „Lielās cerības”. Ir arī diezgan daudz autora pārspriedumi par to, kas ir reliģija un kāda ir tās loma cilvēku dzīvē.

Nekādi nespēju neieteikt lasīt šo grāmatu, lai gan pieļauju, ka daļa lasītāju būs vīlušies. Nu tie, kuriem patīk, ka viss ir tik reāli kā, piemēram,  „Ugunsgrēkā”.

Nevaru nelikt piecas betmenbļembas, jo tik garšīgas grāmatas tiešām reti, kad trāpās. Visiem, kas mīl grāmatas šis ir pilnīgs must read. Rekomendēju!!

P.S. Grāmatas iespaidu varā metos meklēt informāciju par autora tālākajiem plāniem. Un izrādās, ka autors šajā Barselonas Aizmirsto grāmatu ciklā autors ir iecerējis 4 romānus, kuri visi savā starpā būs saistīti, taču katrs kā atsevišķs stāsts un šīs grāmatas varēs lasīt jebkādā secībā. Nākamā grāmata būs jau šovasar, sauksies „Debesu gūsteknis” un galvenais tēls būs…. mans visu laiku mīļāko grāmatu tēlu saraksta otrajā vietā nesen ielēkušais Fermins Romero de Torres no „Vēja ēnas” (OMG me so happy!!!!!!) un stāsts būs kā alegorija par „Grāfu Monte Kristo”. Ar muguras smadzenēm jūtu, ka tā būs viena no manām visu laiku mīļākajām grāmatām.

2 komentāri

Filed under Uncategorized

2 responses to “Karloss Ruiss Safons “Eņģeļa spēle”

  1. Man gan grāmatas beigas šķita sasteigtas. Arī pats ļaunākais tēls lika vilties, kas tad tas par cilvēces ienaidnieku, kura spriedumi par ticības dabu ir tādi paši kā vidusmēra cilvēkam (kā man) un reducējas uz Marksa, Opijs tautai.

    Bet forši, ka atradu tavu blogu, būs kur palasīties par grāmatām. Veismi un izturību aprakstu rakstīšanā!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s