Charles de Lint “Someplace to Be Flying”

Izdevniecība Orb Books 384 lpp.

Oficiālais apraksts:
Lilija ir foto žurnāliste, kura meklē “Dzīvnieku cilvēkus”, kuri it kā spokojoties pilsētas tumšākajos graustos. Henks ir graustu iemītnieks, kurš pilsētas drūmākās ielas pazīst pārāk labi. Vienu nakti, kāds brutāls incidents saved viņu dzīves kopā – Uptown girl Lilija un Downtown boy Henks, katrs ar savu uzdevumu un lomu slepenā drāma, kas risinās pilsētas senāko iedzīvotāju starpā.
Jo dzīvnieku cilvēki staigā starp mums. Indiāņi tos sauc par pirmajiem cilvēkiem, bet viņi nekad nav pametuši šo zemi, un viņi apgalvo, ka pilsēta pieder viņiem.
Henks ar Liliju ir ne tikai atklājuši noslēpumu, tie tiek arī ierauti karā. Un šajā cīņā par pilsētas dvēseli, nekas nav gluži tā, kā tas izskatās.

Šo grāmatu izvēlējos lasīt, jo pēdējo gadu laikā, sekojot ārzemju grāmatu blogiem, biju sastapies ar vārdu Charles de Lint, kurš nereti tiek minēts kā “labākais fantasy autors, par kuru neviens nav dzirdējis”. Un “Someplace to be flying” tiek minēts kā labākais variants, ar ko sākt iepazīt šī autora daiļradi. Un es nevīlos.

Lielos vilcienos stāsts ir par dzīvnieku cilvēkiem (animal people), kuri savos pirmsākumos ir bijuši dzīvnieki (vai pareizāk sakot – to totēmi) , bet dzīvojot starp cilvēkiem ir pieņēmuši cilvēcisko izskatu, taču jebkurā brīdi var pārvērsties par zvēru – kāds nu kurš ir.  Viņi dzīvo starp cilvēkiem no pašiem pasaules pirmsākumiem, faktiski,pats vecākais no viņiem – Krauklis – ir radījis šo pasauli un pārējos dzīvnieku cilvēkus, lai viņam būtu kur lidot (no šejienes arī grāmatas nosaukums). Senos laikos blēdis Koijots ir nočiepis Krauklim burvju katlu, kurā tas radīja pasauli, un radījis cilvēkus. Un no laika gala ir bijusi berzēšanās kraukļveidīgo (corbae) un suņveidīgo (canid) starpā.  Cik saprotu, visa šī autora radītā mitoloģija balstās indiāņu mītos, visi dzīvnieku cilvēki arī pēc rases ir indiāņi. Un pa vidu “aktuālajiem notikumiem” kāds tēls vārdā Jack Dow (ņepervoģimaja igra slov – Jackdow= kovārnis) stāsta senas leģendas, kuras varbūt ir notikušas un varbūt arī nē, leģendas par pasaules radīšanu, par Koijota nedarbiem, par Kovārņa viltību, utt.

Un tā nu atkal pienācis brīdis, kad Koijotam niez nagi un viņš grib Krauklim nočiept to burvju katlu, lai vērstu par labu savu kļūdu (cilvēku radīšanu), un šīm dzīvnieku cilvēku mahinācijām pa vidu tad tiek iesviesti Henks ar Liliju, lai kopā ar lasītāju soli pa solim risinātu mistēriju a la “kas ir kas’.

Grāmata ir kā puzle, kurā sākumā ir daudzi atsevišķi gabaliņi, tā ka brīžiem pat nevar saprast, kas ir kas, ir daudz dažādi notikumi un varoņi, bet autors pamazām meistarīgi sabīda visus gabaliņus vienotā  skaistā bildē.

Interesanti, ka stāsta nosacīti neinteresantākā sižetiskā līnija ir nomināli galveno tēlu – Lilija un Henka stāsts, kuri ir “tikai” cilvēki un līdz ar to pārstāv urban fantasy klasisko sižetisko līniju, kurā varonis – cilvēks parastais- sastopoties ar maģisko/ pārdabisko visu laiku ir stāvoklī “wtf, kas te notiek, tas taču nav iespējams, utt, utjp”. Bet tas ir tikai nosacīti un pilnībā iederas lieliskajā stāstā.

Man grāmata ļoti patika, visas tās indiāņu pasakas bija ļoti feinas un aizraujošas, lasījās ļoti labi un līdz ar to piešķiru visas piecas betmenbļembas.
P.S. “Someplace to be flying” lasīju uzreiz pēc Geimena “Amerikāņu Dieviem”,  un šajā grāmatā es atradu daudz vairāk tā, ko biju meklējis Dievos, nekā bija pašos Dievos.

Komentēt

Filed under Uncategorized

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s