Ian Trigellis „The Coldest War” (Milkweed Tryptich book 2)

Izdevējs: Tor Books , 352 lpp.

Oficiālais apraksts:
Ian Tregillis “Milkweed tryptich”  triloģijas otrajā grāmatā  “The Coldest War” tikai nedrošs spēka līdzsvars saglabā mieru starp Lielbritāniju un PSRS.
Brālis un māsa izbēg no slepenas iestādes, kas atrodas dziļi aiz dzelzs priekškara. Reiz bijuši pakļauti nežēlīgiem nacistu eksperimentiem, kas parastiem cilvēkiem piešķīra pārcilvēciskas spējas, pēc tam kļuvuši par karagūstekņiem un tikuši pakļauti padomju pētniecības centieniem izpētīt nacistu tehnoloģijas, tie dodas uz Angliju.
Jo tur, dzīvo bijušais spiegs Reibulds Maršs. Un Grietiņai, neprātīgajai gaišreģei, priekš viņa ir plāns.
Kad Maršs atkal tiek ierauts slepenās organizācijas Milkweed pasaulē, viņš atklāj, ka Lielbritānijas tumšākās nodarbes nebeidzās līdz ar karu. Un, kamēr viņš cenšas aizsargāt karalieni un valsti, viņš ir spiests pārbaudīt  savu gatavību izcīnīt uzvaru par katru cenu.
Tā kā šī ir otrā grāmata sērijā, ir ārkārtīgi grūti pastāstīt par sižetu, nesaspoilojot lasīt prieku.
Darbība risinās nedaudz vairāk kā divdesmit gadus pēc pirmās grāmatas notikumiem, PSRS kara rezultātā ir kļuvusi par lielvaru, pakļaudama sev visu Eiropas kontinentālo daļu, kā arī daļu Āzijas. Vienīgais, kas to attur no uzbrukuma Lielbritānijai ir bailes no Eidoloniem, pārdabiskām būtnēm, ar kuru palīdzību angļiem izdevās piespiest Vāciju zaudēt otrajā pasaules karā. Taču tad kāds sāk slepkavot burvjus…

Galvenie varoņi ir kļuvuši vecāki, to dzīves ir salauzuši valsts labā kara laikā nestie upuri. Viņu varoņdarbi ir aizmirsti un nu viņi dzīvo diezgan nožēlojamu dzīvi. Un tad pēkšņi uzrodas sens, par mirušu uzskatīts ienaidnieks – Grietiņa,  un ierauj viņus pagātnes murgā, kas vienlaicīgi arī ir varoņu vienīgā iespēja savu grēku izpirkšanas . Ienaidnieks protams ir vēl stiprāks un likmes vēl augstākas. Vienā brīdī pat sāk šķist, ka autors ir vēlreiz izmantojis veco recepti, jo ja reiz pirmā grāmata bija tik laba, tad kādēļ kaut ko mainīt? Taču, par lielu atvieglojumu, tas ir tikai veikls triks uzmanības novēršanai , jo, kad priekškars krīt un atklājas kas ir kas, tad neatliek nekas cits kā pakasīt pakausi un pateikt WOW.
Ja triloģijas pirmā daļa “Bitter Seeds” (apraksts šeit) man šķita vienkārši laba lasāmviela, tad “The Coldest War” savā ziņā “norāva jumtu”. Šī grāmata bija ne tikai labāka par pirmo, bet, arī tās gaismā pirmā daļa kļuva labāka (vismaz četras bļembas) – uzzīmējās lielā kopaina, tā teikt – puzles gabaliņi skaisti salikās vietā – kas visu stāstu padarīja par īstu bombu.
Arī Reibulds, kurš, manuprāt, pirmajā grāmatā bija vājākais posms – ne pārāk simpatizēja, jo likās tāds diezgan kartonisks tēls, kurš par dzimteni un savu taisnību ies pāri visam, tagad ir kļuvis par saprotamu, dziļu tēlu, kuram var just līdz no visas sirds.
Vienīgais lielais mīnus visā šajā padarīšanā ir tas, ka grāmata noslēdzas ar riktīgu „cliffhanger” un tagad jāgaida līdz nākamā gada pavasarim, lai noskaidrotu, ar ko šis lieliskais stāsts noslēgsies, kas, protams, bļembu skaitu nemazina. Milkweed triptihs tik ļooooti aizrauj, ka tā vien šķiet, ka šai grāmatai ir par maz dot piecas betmenbļembas, tapēc šoreiz lieku pa virsu vēl arī robinu.

Ja jūs lasāt angļu valodā, tad nevaru beigt rekomendēt izlasīt šo ciklu. Ja nelasāt – šis iespējams ir labs iemesls sākt🙂

Komentēt

Filed under Uncategorized

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s