Garth Stein „The Art of Racing in the Rain”

Izdevējs Harper Perennial, 321 lpp

Oficiālais apraksts:

Enzo zina – viņš atšķiras no citiem suņiem: filozofs ar gandrīz cilvēka dvēseli (un apsēstību ar pretstatāmu īkšķi), viņš ir izglītojis sevi, daudz skatoties televīziju un uzmanīgi klausoties savu saimnieka, Denija Svifta, daudzsološa sacīkšu auto vadītāja, vārdos. Vērojot Deniju, Enzo ir guvis dziļu ieskatu cilvēku būtībā, un viņš saprot, ka dzīve, līdzīgi kā auto sacīkstes, nav vienkārši ātra braukšana. Izmantojot sacīkšu trasē nepieciešamās metodes, ir iespējams veiksmīgi vadīt savu dzīvi cauri tās nestajiem pārbaudījumiem.
Savas nāves priekšvakarā Enzo izvērtē savu dzīvi, atceroties visu, kam ir gājis cauri pats un viņa ģimene. Beigu beigās, neskatoties uz to, ko viņš pats uztver kā savus ierobežojumus, Enzo varonīgi izglabāj Sviftu ģimeni, saglabājot savā sirdī sapni, ka Denijs, ar meitu Zoiju pie sāniem, kļūs par sacīkšu čempionu.
Sirdi plosošs, bet tajā pašā laikā smieklīgs un pacilājošs stāsts par ģimeni, mīlestību, lojalitāti, un cerību. “Māksla braukt lietū” ir skaisti izstrādāts un valdzinošs skatījums uz cilvēku dzīves brīnumiem un nejēdzībām … veidā, kā to spēj pastāstīt tikai suns.

Tātad, kā noprotams no apraksta, stāsta galvenais varonis un stāstītājs vienā personā ir suns Enzo, kurš savas nāves priekšvakarā pavēsta mums savu dzīves stāstu. Pareizāk sakot, sava saimnieka stāstu, tā kā viņš to ir redzējis ar savām suņa acīm. No nāves Enzo nebīstas, jo pa TV ir redzējis kādu raidījumu par Mongoļu ticējumu, kurš vēsta, ka suns, ja ir tam gatavs, nākamajā dzīvē pārdzimst par cilvēku. Un Enzo tam ir gatavs. Viņš ir pārliecināts, ka jau šajā dzīvē vienīgais, kas viņu atšķir no cilvēka ir plānā mēle, kura ir par primitīvu, lai varētu runāt un tas, ka viņam nav īkšķis, ar kura palīdzību viņš varētu satvert un turēt lietas, un sekojot viņa domu viedumam, ir grūti tam nepiekrist. Kā protagonists, Enzo, ir ļoti jauks, kā lai nemīl suni, kuram, piemēram, viens no mīļākajiem aktieriem ir Džordš Klūnijs ,jo viņš ir ļoti gudrs un labi ārstē smagi slimus bērnus (seriālā Ātrā palīdzība).

Saimnieka Denija stāsts ir visai drūms – ar vēzi mirst viņa sieva, atstājot viņam sešus gadus vecu meitiņu Zoiju, turklāt sievas vecāki, balto apkaklīšu pārstāvji, kuriem Denijs nav gana labs, jo nav īpaši turīgs, cenšas tiesā atņemt aizbildniecību pār Zoiju. Viss aprakstā solītais humors ir nevis notikumos, bet gan tajā, kā Enzo to visu uztver un skaidro lasītājam. Kā jūsuprāt suns var cīnīties ar acīm redzami ļaunajiem vecvecākiem, kas apbižo viņa mīļos Deniju un Zoiju? Protams, pietaisot tiem dārgo paklāju.

Autosacīkstes te ir izmantotas kā metafora, kas palīdz Enzo izprast cilvēkus – Denijs savam mīļajam sunim stāsta dažādas sacīšu braukšanas gudrības, kuras, kā Enzo ir secinājis, izrādās arī universāli pielietojamas dzīvē. Tad nu Enzo šajās gudrībās ar mums arī visas grāmatas garumā dalās. Piemēram: * Lai finišētu pirmais, līdz finišam vispirms ir jātiek; * Nevienas sacīkstes netiek uzvarētas pirmajā līkumā, taču daudzas tur tiek zaudētas; * Sacīkstēs zaudēt nav negods, negods ir tajās nepiedalīties, baiļu zaudēt dēļ; * Avārijā nav jēgas vainot citu braucēju, ir jāvaino sevi, ka esi atradies nepareizajā vietā un laikā, utt, utjp.

Rakstnieks ir ļoti profesionāli pratis uzspiest uz visām stīgām, lai raudinātu un smīdinātu lasītāju visos iespējamajos veidos. Ja kāds izdomātu šo grāmatu izdot latviski, tā diezgan droši kļūtu par dižpārdokli. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka cilvēki, kuriem patīk Koelju un tamlīdzīga daiļrade, no šīs grāmatas ģībs.

Lasītāju raudināšana man šķita pārāk shematiska un ar pirkstu acī, tā braukšanas/dzīves filozofija ar bija tāda drusku softīga. Taču viss, kas attiecas uz suņa sirsnīgajiem līdzpārdzīvojumiem, bija tip-top. Ja nebūtu pārsaldinātā epiloga, kurš manuprāt vispār bija lieks, iespējams, ka pat būtu devis četras, bet tā tikai (vai arī – veselas) trīs betmenbļembas. Katrā ziņā labākā grāmata, kuru esmu lasījis, kurā stāstītājs ir suns.

3 komentāri

Filed under Uncategorized

3 responses to “Garth Stein „The Art of Racing in the Rain”

  1. Nejauši bibliotēkā uzgāju šo grāmatu latviski. Tā ir izdota jau pirms pāris gadiem ar ļoti neizteiksmīgii pārtulkotu nosaukumu “Ja vien es spētu izstāstīt”. Vienīgais, ko varu piebilst pēc izlasīšanas – Tavs apraksts ir krietni interesantāks nekā pati grāmata. Pieļauju, ka pie vainas šoreiz varētu būt arī tulkojums, kurā iespējams šis tas ir pazudis līdzīgi kā oriģinālais nosaukums.🙂

    • Jā, šis gan ir pārsteigums, ka grāmata ir latviski, turklāt neviens par tādu īsti nezin. Jo sevišķi, ņemot vērā, ka tā ir absolūts amazon dižpārdoklis, bet iekš goodreads šim ir pat 150 000 vērtējumu ar vidējo atzīmi 4.13/5 …

      Štruntīgs mārketings…

  2. Atpakaļ ziņojums: Piezīmes par grāmatām 2 | Sibillas grāmatas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s