Terry Pratchett „Reaper Man”

Izdevniecība HarperTorch, 384.lpp

Būdams uz “Morisa dēku” viļņa, diezgan neplānot pieķēros vēl vienai Prečeta grāmatai, šoreiz izvēloties grāmatu, kuras centrālais tēls ir Nāve, kam, tīri intuitīvi, būtu jābūt vienam no Prečeta labākajiem varoņiem.

Tātad – realitātes auditori (eņģeļi) nolemj, ka Nāve, neskatoties uz to, ka ir dabas spēks, kļūst par personību (sāk par daudz domāt) un līdz ar to vairs nav derīgs darbam. Nāvei pateicībā par darbu tiek piešķirts Zelta pulkstenis, kurā plūst viņa, nu jau mirstīgas būtnes, laiks, kā arī uzticamais zirgs Binkijs, un viņi tiek uzraidīti uz zemi, dzīvot laicīgo dzīvi. Tā sākas Nāves ceļojums cilvēku pasaulē, kurā viņš kļūst par fermeri ,jo viss ko viņš prot ir pļaut, un cilvēcisko vērtību un mirstības iepazīšana. Tas viss Nāvei, kā būtnei ārpus laika un telpas, protams, ir pilnīgi jauns un šeit Prečets spīd ar saviem satīriskajiem, taču ļoti precīzajiem, novērojumiem par cilvēka dabu.

Formāli šīs grāmatas galvenais varonis skaitās Nāve, kurš, nenoliedzami, ir ļoti simpātisks tēls, taču, daudz lielāka grāmatas daļa ir veltīta otrajam stāstam, kurš man likās pamatīgs sviests. Tā kā līdz ar Nāves prombūtni līdzsvars dabā ir izjaukts, pasaule sāk pārpildīties ar dzīvības spēku (suvenīra stikla ložu un pēcāk iepirkumu ratiņu formā) , un šo anomāliju un tās sekas paralēli izmeklē viens svaigi miris/tagad zombijs (jo nāves taču nav) 130 gadus vecs burvis Vindls Pūns ar dažādu mošķu saidkiku baru un Burvju Universitātes pieci vadošie, viens par otru ekscentriskāki, burvji.

Pēc grāmatas izlasīšanas nepamet sajūta, ka pirms šī stāsta rakstīšanas Prečets uzvilcis kādu stiprāku dūmu, noskatījies Aliens un Monty Python un radusies iedvesma. Es pieļauju, ka šis tas man gāja secen, jo tēli jau acīmredzot ir iepriekšējās Diskzemes (manis nelasītās) grāmatās sastapti, bet man kā lasītājam šis viss balagāns likās par traku. Nepamet sajūta, ka kopējais stāsts ir patiešām no pirksta izzīsts, uzsvaru liekot uz atsevišķiem tēliem, asprātīgiem jokiem un satīrisku sociālo komentāru. Jā, bija smieklīgi, brīžiem pat ļoti, taču kopumā izlasot šo grāmatu es nevarētu to rekomendēt kādam citam, kurš nav pazīstams ar autora daiļradi. Protams, redzot vispārējo sajūsmu par Pračetu gan amazon gan goodreads komentāros, es neatļaujos likt mazāk kā trīs bļembas, kaut gan pirksti niez likt mazāk.

P.S. Varbūt jūs man varētu ieteikt, kādu no Prečeta grāmatām, kura varētu kliedēt manas šaubas, ka viņš tomēr nav priekš manis 🙂 Esmu lasījis Mortu, Piramīdas, Morisa dēkas un šo garadarbu.

P.P.S Beigās pāris jauki citāti:

*You can’t be loony and rich. You’ve got to be eccentric if you’re rich.

*Why are you called One-Man-Bucket”?
…In my tribe we’re traditionaly named after the first thing the mother sees when she looks out of the teepee atfer the birth. It’s short for One-Man-Pouring-a-Bucket-of-Water-over-Two-Dogs.
“That’s pretty unfortunate,” said Windle.
it’s not too bad, said One-Man-Bucket. It was my twin brother you had to feel sorry for. She looked out ten seconds before me to give him his name.

5 komentāri

Filed under Uncategorized

5 responses to “Terry Pratchett „Reaper Man”

  1. Grūti kaut ko ieteikt. Varbūt Prečets vienkārši nav Tavs rakstnieks, tāpat kā daudzus citus neuzrunā Ērvings.

    Es pirmās izlasīju abas latviski izdotās bērnu grāmatiņas un pēc tam visu diskzemi praktiski hronoloģiskā kārtībā, bet uzreiz jāsaka, ka pirmās grāmatas šajā sērijā ir visvājākās, lai gan tajās ir dots visplašākais šīs pasaules raksturojums. Prečetam, protams, ir nosliece uz haotiskiem sižetiem un vājām kulminācijām, ar to jārēķinās, bet man to pilnībā atsvēra viņa izdoma un humora izjūta. Piedevām tīri subjektīvi viņš daudz labāk nekā jebkurš cits no man zināmajiem rakstniekiem palīdz saglabāt veselo saprātu, ja ikdienā nākas saskarties ar nāvi. Bet ceru, ka tas Tev nav aktuāli.🙂

    Varbūt pamēģini pilsētas sardzes ciklu sākot ar “Guards!Guards!”.

    .

  2. Ja patika Nāves tēls, bet traucēja papildstāsti, es ieteiktu lasīt “Hogfather”. Tur gan Nāve parādās mazāk un arī ir papildstāsts, tomēr tā grāmata ir viengabalaināka par “Reaper Man”.
    Savukārt jauku ieskatu burvju pasaulē var gūt iekš “Equal Rites”.
    Ak jā, un tā runā, ka Prečetu labāk sākt iepazīt caur viņa vēlākajām grāmatām, nevis pirmajām, jo tajās jau ir kārtīgi nostabilizējies stils. Par šo gan pati neko daudz nevaru teikt, jo man jau patīk jebkas, ko no Prečeta dabonu.

  3. “Piramīdas” arī ne(visai)patika? Ar pārējo ciklu īpaši nav saistīta arī “Soul Music”, bet bez balagāna nu nekādi. Vai arī pamēģini ko pavisam citu, “Nation” (Asmo arī ir aprakstījis) vai kādu romānu no Džonija triloģijas, tās ir bērnu grāmatas un varbūt mazliet piezemētākas. Vai arī atliec viņu malā uz pāris gadiem.

  4. Betija jeb dažviet kaiva

    arī iesaku Nation. tā NAV diskpasaules grāmata! un stāstījuma ziņā taisni apburoši harmoniska.
    man arī tas pie prečeta it kā pietrūkst. no diskpasules mauprāt ar skaistu atrisinājumu ir arī going postal un the fifth elephant

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s