Džastins Kronins „Pāreja”

Izdevniecība Zvaigzne ABC, 854.lpp

Oficiālais apraksts:

Episki vērienīgā apokalipses romāna “Pāreja” darbība aizsākas gandrīz mūsdienās – ļoti tuvā nākotnē. Lasītājs iepazīst neparastu meitenīti Eimiju, kuru atstājusi māte un kurai piemīt savādas spējas, un arī klasiskos varoņus un “nevaroņus” – FIB aģentus, zinātniekus, kas veic slepenus eksperimentus ar nezināmu, Bolīvijas džungļos atrastu vīrusu, un uz nāvi notiesātus noziedzniekus, kas, pašiem to neapjaušot, kļūst par bīstama medicīniska eksperimenta objektiem. Šis eksperiments līdz nepazīšanai pārvērš visu pasauli, un, izrādās, vienīgi Eimijai pēc turpat vai simt gadiem ir pa spēkam glābt izdzīvojušo kolonijas…
Šis darbs ir zinātniskā fantastika – tomēr ne tikai apokalipses un vīrusu mutāciju literatūras cienītājiem. Tas ir vīrišķīgi skarbs un emocionāli atturīgs romāns – tomēr ne tikai vīriešiem. Tā ir ļoti bieza grāmata, bet lai tas lasītāju nebiedē – šo romānu nav iespējams nolikt malā.

Ko lai saka – klaji meli! Šo grāmatu ir pat ļoti iespējams nolikt malā. Tik ilgi es sen nebiju grāmatu mocījis, turklāt pa vidu pamanījos izlasīt piecas citas grāmatas. Sajūtu līmenī Kronina garadarbs ir pamatīgs Stīvena Kinga “The Stand” un filmu/spēļu “Resident Evil” copy+paste mikslis. Protams, var saprast Stīvenu Kingu, kurš bija stāvā sajūsmā par “Pāreju”- kuram gan nepatīk, ka tevi tik plaši citē. Gribētos gan apšaubīt, vai uz grāmatas aizmugurējā vāka Kings ir citēts precīzi – “Jau pēc piecpadsmit lappusēm jūs būsiet šī darba pārņemts, bet pēc trīsdesmit – kļuvis par tā gūstekni, un nevarēsiet beigt lasīt līdz vēlai naktij”. Ir aizdomas, tulkojumā varētu būt pazudis nobeigums – “..vēl pēc sešdesmit jūs saldi gulēsiet”.

Faktiski “Pāreja” ir divas grāmatas – pirmās ~250 lpp darbība risinās līdz vampīru apokalipsei (par ko arī tiekam informēti grāmatas anotācijā), un tad pēkšņi tas pārmetas 100 gadus uz priekšu, (gandrīz) visi varoņi ir sen izbeigušies un mums liek priekšā jaunu tēlu plejādi, praktiski sākoties pilnīgi jaunai grāmatai. Turklāt, skumjā ziņa ir tāda, ka, manuprāt, vienīgais grāmatas tēls, kurš ir kaut nedaudz dziļāks nekā zupas šķīvis – aģents Volgāsts – mūs skumji pamet apokalipses rītausmā.

Šī grāmata pilnīgi noteikti ir daudz par biezu – rakstnieks mūs nevajadzīgi uzstājīgi iepazīstina ar otrā un pat trešā plāna tēlu jūru, acīmredzot, lai lasītājam būtu lielāks līdzpārdzīvojums, kad šie nesvarīgie varoņi tiek nežēlīgi slaktēti. Tiek veidota ilūzija, ka nav pasargāts neviens, taču (bez šaubām) galveno varoņu pulciņš ugunī nedeg un ūdenī neslīkst.

Es saprotu, ka ir muļķīgi piesieties loģikai vampīru apokalipses grāmatā, taču, grūti pievērt acis uz tādiem brīnumiem, kā konserviem, kuri ir ēdami joprojām pēc 100 gadu stāvēšanas noliktavā, vai arī inženieris, kurš, dzīvodams 100 gadus pēc modernās pasaules beigām, spēj salabot automobili un pat vilcienu ieraugot to pirmo reizi dzīvē, un, protams, visi, kuri savā dzīvē ir redzējuši tikai zirgus, ar auto jau nebēdnīgi brauc pēc pāris dienu treniņiem.

Jāatzīst, ka, neskatoties uz lētu klišeju blāķiem, aptuveni pēdējās 250-300 lpp grāmatā lasījās vienā elpas vilcienā, neļaujot izslēgt iespēju, ka lasīšu arī turpinājumu.

Viena neliela remarka par tulkojumu – nezinu kāpēc, bet grieza acī “Babcock and his Many” latviskā versija – “Babkoks un viņa Kopums”.

Es tīri labi saprotu latviešu lasītājus, kuri jūsmo par šo grāmatu, jo mūsu mēlē žanra piedāvājums ir tik nabadzīgs, ka ar sajūsmu nākas ņemt pretī visu, ko dod, tomēr… Stāsta atvēziens ir episks, bet izpildījums, diemžēl, pieklibo. Ja grāmata būtu bijusi par kādām 200-300 lpp lapām īsāka, droši vien liktu 3 bļembas, bet tā – 2,5/5.

P.S. Šī ir viena no retajām reizēm, kad filmai (kuru drīz taisās filmēt) vajadzētu būt labākai par grāmatu, jo laika ierobežotības dēļ viss liekas organiski tiks atmests.

P.P.S. Ļoti apšaubu, vai tie, kas salīdzina “Pāreju” ar Džordža Martina “Ledus un Uguns Dziesmu” sēriju , pēdējo vispār ir lasījuši.

14 komentāri

Filed under Uncategorized

14 responses to “Džastins Kronins „Pāreja”

  1. Sisyphus

    Yay, beidzot kāds skarbāks vārds no recenzentiem, savādāk viss tik vienveidīgs…🙂

  2. Ja salīdzinājums ar Martina episko sāgu zīmējas uz mani (netīšām šo uztvēru personīgi, atvainojos :D), tad atļaušos aizrādīt, ka es šīs grāmatas salīdzināju vienīgi varoņu daudzuma un miršanas biežuma parametros, nekā citādi šīs grāmatas viena otrai patiešām nelīdzinās.

    Par pārējo- tas, kādas grāmatas un kāpēc lasītāju aizrauj ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, no kuriem grāmatas kvalitāte bieži var būt pat maznozīmīgs lielums. Ja šis ir no retajiem šī žanra romāniem, ko lasītājs vispār izlasa, tad nav īpaši pārsteidzoši, ka šī grāmata spēj aizraut, jo šāds lasītājs pat lāga nezina, ka te tiek atražots blāķis klišeju. Un tam pat īsti nav sakara ar latviešu vai nelatviešu lasītāju, liela daļa tomēr paralēli lasa arī angliski un/vai krieviski.
    Savukārt par braukšanu ar mašīnām (bet ne to labošanu)- vai tiešām braukšana ar mašīnu pati par sevi kādam ir tik sarežģīts process? Manuprāt, tādos apstākļos, kā grāmatā, kur nav nekādas satiksmes, un braukšanas ceļā nav praktiski nekādu mainīgo faktoru- sorry, bet tad braukšana ar mašīnu ir bērnu spēlītes un es neredzu iemeslu kāpēc lai cilvēki, intensīvi mācoties, to neizdarītu pāris dienu laikā.

    • nē, ļ.cien.Spīgana, par salīdzināšanu ar GRRM nebiji domāta tieši tu. Šo salīdzinājumu bija manījis vairākos blogos, tapēc bija iekritis acīs. GRRM grāmatās tiešām mirst galvenie varoņi, nevis vecmāmiņu otrās pakāpes brālēni (tēlaini izsekoties)🙂

      Par braukšanu – ņemot vērā, ka nav mašīnas redzētas, turklāt nav arī instruktoru un vispār neviena, kas jebkad būtu braucis – nezinu, liekas, ka varētu būt grūti. Sevišķi vilkt lielā ātrumā pa bezceļu paralēli lokomotīvei, kamēr citi lec iekšā mašīnā, Ok, ja arī šis piemērs bija slikts, tad neskaldīsim matus – šādas ” haltūras” grāmatā bija kaudzēm.

  3. Ok – es laikam varu piekrist gandrīz visam, kas šajā atsauksmē rakstīts. Es gan centos būt maigāks, rakstot atsauksmi par šo darbu, bet būtībā domāju to pašu, ko Tu šajā rakstā esi uzrakstījis.
    Par to “..vēl pēc sešdesmit jūs saldi gulēsiet”. varu piekrist visvairāk, jo arī es “Pāreju” lasīju ļoti ilgi – bija brīdis, kad domāju, ka vairs nelasīšu, jo viss šķita pārāk izstiepts un garlaicīgs.

  4. Hmm, es šo grāmatu biju ielicis savu lasāmo darbu sarakstā 2013.gadam. Nedaudz sabaidīji, ka varētu nebūt tik labs kā gaidīts (un lasīts citur).
    Ok, ceru, ka man gaume un noskaņojums ļaus būt pielaidīgākam🙂

  5. Beidzot kāds nav tikpat sajūsmināts par šo šedrevu kā pārējie. Es gan novērtēju šo grāmatu uz 7 no 10, kas tavā skalā būtu 3.5. Patiesībā priekš vampīru apokalipses lasāma. Pirmā mūsdienu daļa man patika, labāk nekā pārējais. Twelve jau ir nedaudz labāks, te ir personificēti ļaunie tēli un citas labam action nepieciešamas lietas. Bet beigas ar svu transcendentālo mistrojumu lika nedaduz vilties.

    • Tā kā es lasu bezmaz 2x lēnāk par tevi, kā arī lasīšanai tiek atvēlēts mazāk laika, tad man pret katru grāmatu, ir augstākas prasības, pat apzinoties žanra rāmjus, iespējams, tapēc arī vilšanās sanāk lielāka.

      • Man ir 2 stundas lasāmlaika dienā garantētas. Reizēm es domāju, ka, iespējams, esmu izlasījis jau par daudz, jo no grāmatām vispār vairs neko daudz neprasu. Oriģinālas idejas ir ļoti reti un jau vecas laba apspēlēšana jau šķiet uzslavas vērta.

  6. Atpakaļ ziņojums: Hugh Howey „Wool Omnibus (Wool #1-5)” | Andris lasa

  7. Atpakaļ ziņojums: Iespējams, nākamā fantastikas klasika – Hjū Hovijs “Vilna” | Andris lasa

  8. Betija jeb dažviet kaiva

    asmodeus- bēdīgi…
    :>>
    nu runājot par šo man pat nebija vajadzīgs uzlikt roku lai saprastu. skatos uz to grāmtnīcā tikai tāpēc ka šausmīgi patīk vāka krāsu salikums un nosaukums un iesējums- bet mans astrālis brīdina- neej tai pat tuvumā!
    bet šis blogs atklāj visu kā uz delnas, vēlreiz paldies! :>

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s