Petter Higgins „Wolfhound Century”

Izdevniecība Orbit, 303.lpp.

Oficiālais apraksts:

Izmeklētājs Vissarions Loms ir uzaicināts uz galvaspilsētu, lai noķertu teroristu, turklāt, viņam ir uzdots ziņot pa tiešo slepenpolicijas vadītājam.

Totalitārai, nebeidzama kara nomocītai valstij ir jādemonstrē dzelzs dūre, apspiežot pašmāju nemierniekus. Bet Loms atklāj, ka Mirgoroda ir vairāk korumpēta nekā viņš iedomājies: drūma pasaule, pilna ar slepenpolicijas, revolucionāru, kabarē klubu un nolemtu mākslinieku noslēpumiem.

Loms tika izvēlēts tāpēc, ka viņš ir no ārpasaules un nav iesaistīti cīņā par varu. Kā arī tāpēc, ka viņa galvā ir implantēta eņģeļa akmens skaida.

Grāmatas darbība risinās alternatīvā pasaulē, tādā kā totalitārā 20.gs. pirmās puses Padomju Savienībā, kuru šeit sauc par Vlast (tak jau domāts “Vlasķ”). Pasaules karš ir ieildzis un turpinās jau vairākus simtus gadus, kurā varenā Vlast karo ar arhipelāga valstīm, Mēness ir sašķelts divās daļās, jo to krītot ir pārsitis eņģelis. Jā, uz zemes ik pa laikam nokrīt pa kādam beigtam eņģelim, kuru mirušajai ādai piemīt pārdabiskas īpašības un to tad Vlast zinātnieki cītīgi izmanto savos biotehnoloģiskajos eksperimentos. Viena tāds eksperimenta upuris arī ir mūsu galvenais varonis Vissarions, kuram pierē implantēta maza eņģeļa daļiņa, kas viņam dod īpašus talantus. Viens no tiem ir ļoti noderīgs policijas darbā – pratinot ar domu spēku var izvilkt no pratināmā visu patiesību.

Tā nu mūsu varonis V.Loms tiek izsaukts uz galvaspilsētu Mirgorodu (mūsu pasaulē pazīstama kā Piķer) noķert teroristu Josifu Kantoru, kura organizētie terorakti nomoka visu pilsētu. Tā kā slepenpolicijas šefs Krogs zina, ka ticēt nevar nevienam un pat sienām ir ausis, tad Vissarionam jādarbojas dziļā pagrīdē un jāziņo tikai un vienīgi pašam šefam. Nu var sākties tāds interesants konspirācijas trilleris ar pamatīgu fantasy un krievu folkloras piešprici, kurš beigās pārvēršas kārtējā episkajā stāstā, kas nezin kāpēc man likās velk uz Matrix pusi, kaut gan nekādas acīmredzamas līdzības nav. Savukārt pati Vlast pasaule sajūtu līmenī man atgādināja Č.Melvila Bas-Lāga pasauli (tas ir kompliments). Folkloras daļa pārsvarā nāk no milzīgā meža, kurš atrodas Vlast teritorijā un kurā iekšā neviens līst nemēģina, jo tajā valda dažādas mistiskas būtnes, no kurām pat Vožģam nāk bailes.

Tā kā grāmatu lasīju angliski, bija diezgan dīvaini lasīt krievu vārdus angļu mēlē, kurus autors lieto netulkojot, piemēram – lodka, droška, pirogi, u.c., kā arī , ņemot vērā manas pašvakās zināšanas krievu mitoloģijā man līdz galam neizdevās uztvert, kuri folkloras tēli ir īsti un kuri autora izdomāti. Ja rusalku un vurdalaku es vēl atpazinu, tad kas, piemēram, ir paluba vai pollandora, man nebija ne mazākās nojausmas.

Stāsts ir visnotaļ spraigs, vienīgi žēl, ka beidzas gandrīz pusvārdā, jo, kā izrādās, “Wolfhound Century” ir tikai pirmā daļa garākā grāmatu sērijā. Tas arī izskaidro ne līdz 3 bļembasgalam izskaidroto pasaules mitoloģiju, šo to līdz galam tā īsti pat nevar saprast. Pagaidām izskatās, ka lielos vilcienos tas ir stāsts, par to kā pati daba cīnās pret svešo, kas to ir pakļāvis un dzen iznīcībā. Gaidām kas sekos tālāk, sākums ir diezgan daudzsološs. Dodu trīs bļembas.

P.S. Homo Sovetikus manī ir pilnīgā starā par to, ka galveno dāmu šai stāstā sauc  Marusja🙂

Komentēt

Filed under Uncategorized

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s