Džefrijs Jūdžinides „Laulību sižets”

Izdevniecība Zvaigzne ABC, 480.lpp

Izdevēja apraksts:
Pabeiguši studijas, jaunieši kā līksmes pārpilns zvirbuļu bars šaujas augšup dzīvē. Mičels Grammatikus, nopietnais reliģijas pētnieks, mistiķis un mīlētājs dodas apceļot pasauli – Grieķijā, Francijā un Kalkutas drūmākajos nostūros meklējot sevi pašu un cerot uz dievišķu atklāsmi vai vismaz Madlīnas mīlestību. Madlīna sūta pieteikumus maģistrantūras studijām Jeilā un uz citām prestižām universitātēm, bet augšup viņu ceļ mīlestība pret Leonardu. Leonards ir saņēmis stipendiju darbam zinātniskā laboratorijā Keipkodā un cīnās ar iekšējiem dēmoniem sevī un citos.

Kādu dienu biju nonācis grāmatnīcā ar dāvanu karti, kurai bija pēdējā diena derīguma termiņam. Biju par šo autoru dzirdējis lieliskas atsauksmes par “Midlseksu”, kura man noteikti patikšot, tāpēc “Laulību sižets” likās tīri labs risinājums.

Kā uzzināju Sibillas grāmatās, izrādās šī romāna sižets ir balstīts paša autora jaunības atmiņās, un Mičels Grammatikus tas pats Džefrijs Jūdžinides vien ir. Labi ka tā, jo tas vismaz ievieš skaidrību, kādēļ šī grāmata ir tāda kā ir, jo pirmā doma pēc izlasīšanas bija, ka grāmata ir nekāda. Nē, nepārprotiet, tā nav neinteresanta – lasījās raiti, valoda un tulkojums ir baudāmi ,un viss ir kārtībā. Tikai pats stāsts – par jauniešu sevis un mīlestības meklējumiem – galīgi neuzrunāja. Cik noprotu, tad grāmatas sižets ir ieturēts līdzīgā stilā, ka 19.gs. literatūrā populārajā “laulību sižeta” žanrā, kura pazīstamākā pārstāve ir Džeina Ostina. Tā kā tādas grāmatas lasījis neesmu, tad šis aspekts man paslīdēja garām un tā piedāvātos jaukumus baudīt nespēju.

No trīs galvenajiem varoņiem vienīgais kaut cik simpātiskais bija ar maniakālo depresiju slimais Leonards, kurš ar prātu apzinās savu slimību un mēģina ar to cīnīties savām metodēm. Diemžēl viņam ir veltīta tikai viena nodaļa, kamēr pārējiem – Mičelam un Madlīnai – ir tikušas vairākas. Madlīna ir jauna dāma, kuras dzīvē nekad nav bijušas grūtības, dzīvojusi kā niere taukos, nav pilnīgi nekādas nojēgas ko no dzīves grib, studē angļu literatūru (jo to studē visi, kas nezin ko studēt) un pēkšņi tad atradusi savas dzīves jēgu – glābt Leonardu. Savukārt Mičels vispār ir jampampiņš, kurš dzīvo savās fantāzijās, taisās glābt pasauli un pie reizes jau ir izplānojis savu laimi ar Madlēnu.

Taču visiem varoņiem labās domas un sapņi sabrūk pēc īsas saskarsmes ar realitāti, jo, kā saka viens no grāmatas tēliem – cilvēks nevar glābt citu cilvēku, tas var glābt tikai sevi – jeb, kā mēdz teikt postpadomju telpā – slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās.

121812_1220_TerryPratch2.pngEs pieļauju, ja būtu grāmatu lasījis vecumā, kādā ir paši varoņi, tad man tā būtu vairāk gājusi pie sirds, jo varoņu rīcība nešķistu tik naiva. Taču tagad nākas dot tikai trīs bļembas, no kurām viena ir pašam autoram par atļaušanos iesmīnēt par sevi.

Komentēt

Filed under Uncategorized

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s