Kristīne Želve “Meitene, Kas Nogrieza Man Matus”

Apgāds Mansards, 118.lpp.

Stāstu cikla “Meitene, Kas Nogrieza Man Matus” vienojošais elements ir 90. gadi – radikālu pārmaiņu laiks Latvijā, robežperiods, kuru šobrīd jau klasificējam kā “vēsturisku”, pētām tā fenomenu un dēvējam par retro. Mēs bijām pārdzīvojuši sociālismu, bet vēl nepratām sadzīvot ar mežonīgo kapitālismu, mēs dzīvojām nost, dzērāmies nost, mirām nost un gaidījām pasaules galu, kuram bija jāatnāk Millēniumā jeb 2000. gadā… Pasaules gals neatnāca, un tiem, kas bija izdzīvojuši, nācās vien dzīvot tālāk. (Kristīne Želve)

Šo Kristīnes Želves stāstu krājumu man uz vienu vakaru piespēlēja kolēģe ar vārdiem – “negribi palasīt stāstiņus, ko sarakstījusi tā meitene, kas vada “100g kultūras”? Es nezināju, ka viņa tā forši raksta.”

Krājumā ir 7 stāsti, kuros ar smaidīgu skatu autore mums stāsta dažādas savas un draugu dzīves ainiņas, ej nu mini, cik tur taisnības un cik fikcijas.

Tā kā Kristīne ir grozījusies 90to gadu undergraund sabiedrībā, tad tēli lielākoties ir kolorīti, prieks lasīt. Ir dažādi mākslinieki, viens , kurš nemazgājas, toties slacinās ar dārgām smaržām, cits atkal iztērē $2000, lai draudzenes jaunajam mīļākajam pa telefonu pateiktu fuck you, ir arī krievu tantiņa, kas īsti neiziet no komunālās istabas, un, kad viņai atnes pensiju repšikos nevis rubļos, pārsteigti brīnās – kas tie par papīrīšiem?

Pirmajā brīdī šķiet, ka lielākā daļa stāstiņu paliek tā kā gaisā karājoties – uzbur tēlus, situāciju, sajūtas un tad pēkšņi beigas –tā teikt paņem un norauj pienu. Bezmaz gribās prasīt – un ko viņa ar to gribēja pateikt? Taču tad tu attopies, ka tieši šādu pašu jautājumu kādā no stāstiem uzdod viens no tēliem, kurš pilnīgi neko nesaprot no mākslas. Tajā brīdī paliek kauns un tu tomēr atceries, ka reizēm ceļš ir daudz svarīgāks par galamērķi.

Man ļoti patika autores valoda, sevišķi ņemot vērā, ka šī ir viņas pirmā grāmata un acīmredzami stilā vēl šis tas ir slīpējams, taču talants ir nenoliedzams, lai neteiktu vairāk.

Noteikti ir vērts izlasīt šo īso grāmatiņu, taču ja slinkums lasīt visu, tad noteikti iesaku izlasīt stāstu par to, kā izvēršas kāda šampāniešu balle – “Likvidators, Trakā cilvēka brālis”. Tas ir pieejams arī internetā: http://www.pietura.lv/nsrd/?grupa=nsrd&tkst=2005_jukushie_draugi.htm . Šis stāsts ir patiess dimants, es nespēju atcerēties nevienu citu stāstu, kuru lasot būtu tik traki smējies, beigās tecēja asaras un nevarēja vairs palasīt. Stāstu autore ir veltījusi savam draugam, nelaiķim Hardijam Lediņam.

4 bļembasJa rēķinātu vidējo aritmētisko visiem stāstiņiem, tad droši vien liktu trīs, bet sirdsapziņa neļauj to darīt, ja grāmatā ir stāsts par Trako cilvēku. Tāpēc iekšējais kompromiss un četras bļembas.

2 komentāri

Filed under Uncategorized

2 responses to “Kristīne Želve “Meitene, Kas Nogrieza Man Matus”

  1. Mārtiņš

    Sveiks!
    Saki, vai iespējams šo grāmatu aizņemties uz izlasīšanu? Šobrīd visur izpirksts, tādēļ meklēju internetā.

    Paldies,

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s