Izdevniecība Zvaigzne ABC, 384.lpp.
Romāna darbība risinās mūsdienu Lielbritānijā, kur, izrādās, līdzās cilvēku pasaulei pastāv arī aizraujoša un baisa burvju pasaule, kurā uz dzīvību un nāvi notiek cīņa starp baltasiņu un melnasiņu burvjiem. Šādā sarežģītā vidē aug romāna galvenais varonis Neitans Birns, kurš visur izrādās svešais starp savējiem, jo ir ļoti neparasts zēns – pa pusei baltasinis, pa pusei melnasinis. Zēns ir bārenis – viņa māte ir mirusi, bet savu tēvu viņš nekad nav sastapis. Viņš dzīvo kopā ar vecomāti, pusmāsām Džesiku un Deboru un pusbrāli Aranu. Neitans atrodas ļoti sarežģītā savas dzīves posmā: viņam jāatrod sava identitāte, jāiegūst īpašās burvju spējas un jāiepazīst pirmā mīlestība.
Šīs grāmatas ievadā tiek svinīgi paziņots – Grāmata, kas kļuvusi par pasaules mēroga sensāciju vēl pirms iznākšanas. Šis apgalvojums gan šķiet tāds visai paradoksāls, jo kā gan grāmata var būt pasaules mēroga sensācija, ja tā vēl nav nonākusi pie lasītājiem? Vai sensācija ir saistīta ar autores privāto dzīvi? Varbūt to ir sarakstījis pērtiķis (kas saskaņā ar varbūtības teoriju ir iespējams)? Varbūt tā ir pirmā grāmata, kuru ir sarakstījis robots? Vai varbūt tas ir kārtējais Roulingas pseidonīms (apskatieties taču grāmatas aprakstu!)?
Man gan šķiet, ka vienīgais sensacionālais visā šajā pasākumā ir pasaules mēroga lasītāju apjaajie*s. Iespējams, ka viss sākās kādā Anglijas izdevniecības sapulču telpā, kur īgnie izdevēji kārtējo reizi sūrojās, ka maita Roulinga (piedod, Daini) pēdējam Poteram beigās uzrakstīja to nolādēto epilogu, faktiski nokaujot to zosi, kas dēja XXL izmēra zelta oliņas. Un tad kāds kreatīvais angļu Stendzenieks nāca klajā ar fantastisku ideju – klau, ja nu mēs paņemam kādu Potera pakaļdarinājumu, pasludinām to par sensāciju un izdodam visā pasaulē vienlaicīgi? Vientieši visā pasaulē kā aptrakuši skries un pirks to grāmatu, pirms citi būs paspējuši pacelt trauksmi, ka kaut kas nav īsti tīrs. Ko lai saka – plāns pa rubli, un galvenais ka strādā (vismaz vienu reizi).
Tālākais teksts ir nedaudz spoilerīgs, tā ka vai turpināt lasīt ir jūsu pašu ziņā.
Pēc šīs nelielās liriskās atkāpes varam pievērsties pašam sensacionālajam romānam. Kurā – sensacionāli – nekas īsti nenotiek.
Tātad – mums ir pasaule, kurā burvji un raganas dzīvo blakus cilvēkiem. Cilvēki gan par viņiem diez ko daudz nezin un neievēro, tāpēc burvji var mierīgi iet ar viņiem vienā skolā. Burvji dalās divās nometnēs – baltasiņu un melnasiņu burvji. Vispār jau visi viņi ir diezgan slikti – kā vācieši (baltie) un krievi (melnie) Otrajā pasaules karā.
Grāmata sākas ar ainiņu, ka mūsu anti-varonis Neitans kā savažots kanārijputniņš sēž būrītī un stāsta mums to, kā viņš līdz būrim nonācis. Neitanam nav paveicies, jo viņa fāteris ir visbīstamākais melnasiņu burvis – Voldemorts, oi, tas ir Markuss. Bet viņa mamma gan nav melnasiņu ragana, nē, tā ir baltā bezvārda ragana, kurai aiz negoda nākas izdarīt pašnāvību, jo Gestapo, oi, es gribēju teikt, balto burvju padome tā liek. Balto burvju padome ir tāds represīvs orgāns, kas nodarbojas ar Neitana cilvēktiesību smagu ierobežošanu un visu viņa vectētiņu lēnu un mokošu zūmēšanu. Padomei ir pakļauta operatīvā vienība aurori, oi, es atvainojos – mednieki. Bet neuztraucieties, es jau alojos, jo mednieki galīgi nav kā aurori – viņi šauj ar pistolēm! Cik noprotams, gandrīz visi jaunie burvji un raganas grāmatā kļūst par medniekiem, neskaitot vienu, kurš ir kļuvis par galdnieku.
Gandrīz pusi grāmatas mēs lasām ap un par Neitana skolas gaitām. Neitans ir īss kā ķīnietis, melnīgsnējs kā čigāns un vēl netīrs kā bezpajumtnieks, jo īpaši nemazgājas, galva arī acīmredzot pagrūta, ja reiz lasīt īsti nav iemācījies līdz 14 gadiem, toties tās tumšās acis … mmmm … ir pilnīgi sensacionālas, kurās, protams iemīlas klases skaistākā meitene, kura pēc dokumentiem diemžēl ir visīstākā āriete, oi, es gribēju teikt – baltasiņu ragana ar dižiem ciltsrakstiem – Annalīsa Malfoja. Turklāt Annalīsai ir arī trīs stalti brašuļi – brāļi, kuri ne tikai sistemātiski no Neitana izklapē pēdējās saprāta paliekas ārā, bet arī dara visādas citādas šausmu lietas, kurās es neiedziļināšos (domājam par filmu “Hostelis”).
Burvju sistēma šajā pasaulē ir tāda, ka katram burvim ir viens talants, turklāt tas manifestē tikai 17 gadu dzimšanas dienā, jaunajam burvim aizsūtot sms uz maksas tālruni saņemot trīs dāvanas un asinis no cita burvja. Viens izrādās dziednieks, cits spļauj uguni, trešais pārvēršas par lielu kaķi un ņaudēdams ēd citu burvju sirdis, u.t.t. Šajā sakarā jāatzīmē, ka man nav īsti skaidrs, no kurienes rodas tās lielākās burvestības, kas, piemēram, aizsargā burvju mājas un ielas no vientiešu, oi, es gribēju teikt tukšasiņu (mūsu) uzmanības, kā tiek aizsargāti mednieki no melnasiņu uzbrukumiem un dažādi citi līdzīgi knifiņi, kur tā kā prasītos kāda plašāka maģiskā sistēma. Tad lūk, otro grāmatas pusi Neitans, izbēdzis no krātiņa bēg pie vienas dikti vecas melnasiņu raganas (kura, iespējams, ir filmējusies Disneja sniegbaltītē), lai no tās saņemtu savas trīs dāvanas jubilejā, jo citādāk gals klāt.
Īsumā tas arī viss, kas notiek pirmajā triloģijas grāmatā. Ar nepacietību gaidām sensacionālu turpinājumu.
Sevišķi patika valoda, kādā šī grāmata sarakstīta. Tā kā šī ir jauniešu auditorijai (young adult) rakstīta grāmata, tad ir pilnīgi saprotams, ka vidējais teikuma garums grāmatā ir ~6 vārdi. Nedod dievs kādu garāku teikumu uzrakstīs, mērķa auditorija vēl nespēs sagremot, kas tur rakstīts.
“Aizveru acis. Kad es tās pēc dažām minūtēm atveru, viņš ir prom. Viņš kustas klusi. Tas man viņā patīk.”
Skaisti, Sabaļauskaite lepotos.
Tā kā šī ir jauniešu grāmata, tad ir pilnīgi saprotams, ka tā ir arī ārkārtīgi nežēlīga. Es, kurš savu bērnību pavadīju Pļavniekos, kur bija tikai 28% latvieši, un valdošai sauklis bija “bei gansov”, saprotu, ka šis aspekts grāmatā ir ļoti reāls, gluži kā Ziedoņa “Kurzemīte”. Ļoti pareizi, jāiemāca jau laicīgi, ka labākā aizsardzība pret huligānu ir ar ķieģeli 3x pa galvu, lai neraustās.
Jā, un tad vēl ir Rons, tfu, Gabriels, kurš ir TIK tizls, ka ir pārvērtis sevi par vientiesi un sensacionāli nespēj pārvērsties atpakaļ par burvi. Un vēl viņš ir gejs, turklāt bezcerīgi iemīlējies Harijā, tfu, Severusā, tfu ,atvainojiet, Neitanā. Un būsim godīgi, tā tam bija jābūt, jo pat Roulinga nesen atzina, ka Hermioni bija pelnījis Harijs, nevis kaut kāds tur rižijs tizlenis.
Ar tiem gejiem burvju pasaulē vispār interesanti – Gabriels ir riktīgs hipsteris/māxlinieks – staigā aviator brillēs (ko latviski sauc par lidotāju stila brillēm), lasa Džeku Keruaku un Brontē māsas, mēģina rakstīt dzeju. Ir vēl viens manāmi gejs, padzīvojis švaks burvis/labs mākslinieks, kurš jūsmo par Sezānu un vēlas uzgleznot Netana portretu. Diemžēl viņu diezgan fiksi savāc padome/gestapo. Un par ko viņu savāca? Par to, ka palīdzēja Neitanam, vai par to, ka bija gejs? Ir par ko aizdomāties – gan par mākslu, gan stereotipiem.
Un last but not the least – vēl ir Hagrids, oi, atvainojiet, Sīlija, turklāt viņa lasa priekšā Neitanam Solžeņicinu (izrādās, ka rietumnieki zin ne tikai Tolstoju!), kamēr šis ēno par kanārijputniņu. Sajūtu līmenī Solžeņicina darba pieminēšana šādā grāmatā šķiet kā Čaikovska pirmā klavierkoncerta fragmenta atskaņošana klubā “Melnā piektdiena” grupu priekšnesumu starplaikā.
Neskatoties uz to, ka šī grāmata bija dikti sensacionāla, es to izlasīju divos piesēdienos un tāpēc došu veselas 2,5 bļembas.
P.S. Visi dārgie grāmatu blogeri, kuri ir stāvā sajūsmā par bezmaksas grāmatām – padomājiet, vai jūsu atbildība, rakstot atsauksmi, ir tikai pret šo grāmatu devēju? Kā ir ar bloga lasītājiem?
P.P.S Es atvainojos, ja šis ieraksts ir pārāk nesakarīgs, pulkstenis ir 4:15 no rīta, bet emocijas sit augstu vilni un vajadzēja šo nodrukāt. Rīt nāks jauna diena, varbūt ķeršos pie labojumiem
P.P.S. Dzīvē, gluži tāpat kā Neitana asinīs, viss nav tikai melns vai balts, tāpēc balansam te saites uz dažu cienījamu blogeru daudz pozitīvākiem skatījumiem par šo pašu tēmu:
http://kurpjukaste.wordpress.com/2014/03/23/sallija-grina-tumsa-puse-pilna-atsauksme/
http://www.baltaisruncis.lv/blogs/gramata-tumsa-puse/
Andris lasa 
Jauks apraksts. Sasmējos jau no paša rīta. 🙂
Šīs grāmatas reklāmas kampaņa ar visām tām bildēm būros man šķita viena no visneuzrunājošākajām, kāda ir redzēta. Radās iespaids, ka tas ir kaut kāds lēts torture porn (vai kā nu to žanru pareizi sauc) mazgadīgām personām.
Jā, nabaga Bārbalu bija būrī iedzinuši. Labāk būtu Šleseru vai Repši likuši, tie jau mums ik pa laikam sola sensacionālus labumus.
Tā kā grāmata ir orientēta uz jauniešiem, tad no porn ir nācies atteikties. Torture gan dod vaļā augstos toņos 🙂
Labs apraksts, tas gan. Tagad arī lasu šo grāmatu, bet man pirms lasīšanas bija skaidrs, ka šī grāmata būs Potera sāgas spinofs. Un reti kurš spinofs ir vienā līmenī ar tēmas aizsācējgrāmatu. Hariju Poteru neviens jau ntālāk nerakstīts, bet reizēm gribās izlasīt ko dikti līdzīgu, pat ja tas nepretendē uz oriģinalitāti. (to es saku kā cilvēks, kuram tik ļoti patīk popadancu tēma, ka lasu pat darbus zem vidējā līmeņa no šī žanra.)
Tālāk par kauju pakalna galā vēl gan neesmu ticis. Ja skatās metažanra (tas ir HP un Labie un ļaunie magi, tumšie un gaišie elfi) ietvaros tad viduvējs darbs, kur rakstniece centusies aptvert visas žanra klišejas un sakārtot lasāmā veidā. Tikai ļoti, ļoti ceru, ka viņa vēl nemēģinās te ietilpināt lovburgeru žanra galvenās tēmas. Pagaidām, kas izbrīna no krūmiem vēl nav izstumtas nevienas patiesas klavieres.
Ja lasītājs audzis mucā un nav izlasījis Hariju Poteru, tad viņam šī grāmata tiešām var likties ļoti laba (nezinu tikai kur vēl var atrast tādus cilvēkus).
PS. jo īsāki teikumi, jo grāmata ātrāk lasās.
Es visu saprotu un lielākoties piekrītu, tikai ļoti kaitināja tā lielā skaļā akcija, kur kārtējo reizi sū**par pīrādziņu smērē. Šoreiz tik brutāli, kā vēl nekad.
P.S. Tad tāpēc tā dzeja tik ātri lasās…
Laikam vairs nebūsi jaunietis 😀 Domāju, ka visa tā kampaņa bija orientēta uz cilvēkiem, kuru vecumā dominē maksimālisms.
P.S. jā, bet no viņas neko lāga nevar pēc tam atcerēties.
Kolosāla rīta lasāmviela 😀 Ar vienu rakstu nošāvi vairākus zaķus: 1. normāli, bez kārtīga iebiezinātā piena pārklājuma, aprakstīji pašu grāmatu; 2. aprakstīji visu YA literatūru; 3. Uzbrauci tiem grāmatu blogeriem, kuri īpaši nešķiro savu lasāmvielu. Man vienīgi ir viens jautājums: kā pats tiki pie grāmatas un kādēļ? Es pēc Mūsu zvaigžņu vainas vairs nespēju pacelt roku YA virzienā. Ir vismaz kaut kādas pašcieņas lauskas palikušas, lai lasītu un rakstītu par grāmatām, kuras tiešām varētu būt labas, bez mārketinga piepacelšanas.
ļoti vienkārši – arī man ir tumšā puse, un es kā kapitālisma upuris nespēju atturēties no iespējas iegādāties sensacionālu grāmatu ar 50% atlaidi. Jo vāciņš ir tiešām skaists, un man ir kaut kāds fetišs uz to grāmatu pirkšanu.
Pasaki vēl tikai, ka tu pusaudža gados Lipu Tuliānu un/vai Vollesu nelasīji 😉
Protams, ka lasīju. Fantomasu arī 🙂
Man viņi ir gājuši garām
man šķiet, ka Sisyphus ir stipri par jaunu Vollesiem un Lipam Tuliānam.
Smieklīgs un baudāms apraksts, bet nu nevaru noturēties nekomentējusi pāris lietas.
Pirmkārt, ir diezgan kaitinoša tendence jebko, kur darbojas pusaugu burvis saukt par Potera pakaļdarinājumu. Nu nav šīs divas pasaules tik līdzīgas, lai vajadzētu par katru cenu aiz matiem pievilkt paralēles. Un pats Poters jau nu arī nav pirmā grāmata, kurā parādījās pusaugu burvis ar pajocīgu side kick un sabiedrību, kas medī citus cilvēkus. Tikai nezkāpēc neviens tālāk par Poteru neredz un vispār uzskata, ka jelkādas aptuvenas pasaules līdzības automātiski ir plaģiāts, nevis kaut kas, kas jau ilgstoši tādos un citādos veidos eksistē literatūrā un kino.
Otrkārt, par blogeriem un bezmaksas grāmatām. Es Tev te atklāšu sensacionālu noslēpumu. Iedomājies, lasītāju gaume atšķiras. Kas to būtu domājis, ne? Un vēl, es saprotu, ka grūti, bet iedomājies, ka citi grāmatās meklē un atrod pilnīgi citas lietas, nekā Tu. Un dažiem šī varētu šķist tīri laba grāmata un dažiem varētu pat patikt! Tīrās šausmas, ne? Ak jā, vēl jau šausmas slēpjas arī apstāklī, ka apzīmējums “laba grāmata” var aiz sevis slēpt ļoti daudz ko. Laba grāmata var būt tāpēc, ka ļoti inteliģenta vai tāpēc, ka ļoti skaistā valodā sarakstīta, vai tāpēc, ka aizraujoša, vai tāpēc, ka aizķēra kādu personīgu jautājumu.
Jā, un, ja Tev kāds iedod bezmaksas saldējumu, Tu arī skraidi apkārt, bļaujot, ka tas ir pasaules labākais saldējums? Mēreni dīvaini tomēr blogerus uzskatīt par bezsmadzeņu zombijiem, kurus ļaunās izdevniecības rausta kā marionetes un izvirza sankcijas par kādu sliktu vārdu. Interesanti, kā lai skaidro visas tās negatīvās atsauksmes par izdevniecību grāmatām?
Un par homofobiju fui.
A bet citādi- viens no smieklīgākajiem ierakstiem, kas lv grāmatu blogos lasīti un savs viedoklis ir forši un jauki, tikai nevajag citus par idiotiem mēģināt pataisīt tikai tāpēc, ka Tev nepatika grāmata, kas citiem tādu vai šitādu iemeslu dēļ patika.
Es jau nevienu par idiotu nepataisu. Mēs kā nekā dzīvojam valstī, kur (gandrīz) visi mīl Ugunsgrēku.
Es tikai un vienīgi atzīstu Lord Business (Lego movie reference) par lielo ļaunumu.
Un nē blogerus es neuzskatu par bezsmadzeņu radījumiem. Bet daži (ne tu) atgādina Zoodārza dzīvniekus, kuri ēd tikai to, ko dod kopējs 🙂
Un kas ar to homofobiju? Es neesmu homofobs, es neko neizdomāju, to visu es izlasīju grāmatā.
Un ar Poteru “visi” salīdzina tāpēc, ka Poteru “visi” ir lasījuši 🙂 Un nav jau tā, ka līdzības ir aiz matiem pievilktas..
Bet ja gribi citu līdzību – lūdzu – burvji šajā grāmatā ir kā X – cilvēki 🙂
Domāju, ka recenzija ir grāmatas cienīga. Tikai – diezvai grāmata pelnījusi tik garu recenziju. Gāju Limbažos garām Zvaigznes grāmatnīcai, jo Limbažu grāmatnīca, kas te bija mūžīgi līdz ar Zvaigznes grāmatnīcas parādīšanos pazuda kā nebijusi – un – brīnos: kas tad tas? Šitā recenzējamā grāmata pakārta aiz aukliņas putnu būrī. Nu skaidrs taču uzreiz – mēsls!.:)
Es neesmu drošs, ka šo varētu saukt par recenziju, drīzāk tāds humoristisks apstāstiņš.
Ziniet, ar to pakāršanu nav tik viennozīmīgi – piemēram, Musolīni ar tika pakārts aiz aukliņas, bet viņu par mēslu laikam dēvēt nevarētu.
Humoristiskais aprakstiņš man patika. Pat iedomājos, ka šādā stilā veidots grāmatu blogs varētu būt ejoša manta 🙂
Negribu taisnoties (kāpēc man patika), bet tā kā esmu ielikts gan saitēs gan (it kā) ”P.S.”, tad maza replika no manis pienākas- Ja izsvītrojam gaumes faktoru (māte, meita, kleita,…), tad jāpaliek pie tā, ka man droši vien nav labi izkopta fantāziju grāmatu gaume un mans kuņģis pacieš jebkādu tāda veida ”barību”. Varbūt vienkārši man ir zemāks pretenziju slieksnis 🙂 Un jā- grāmatas nevērtēju pēc to bezmaksainības.
Lai veidotu šādā stilā grāmatu blogu, jālasa specifiska literatūra. Nez cik ilgi tas sagādātu baudījumu 🙂
Nevienam nav jātaisnojas, kāpēc viņam patīk vai nepatīk kāda grāmata. Es uzrakstīju kāpēc man nepatika un pieliku saites uz jūsu postiem, lai cilvēki var iepazīties ar alternatīviem viedokļiem, Nedod dievs, kāds vēl izlasīs manu rakstu un tāpēc neizlasīs 🙂
Par to grāmatu “bezmaksainību” – ne jau par grāmatas cenu ir runa, bet par to, kā tas korelē ar piešķirto vērtējumu. Jebkurā gadījumā, es ar šo komentāru nebiju domājis nevienu konkrēti 🙂
Šī grāmata, starp citu, ir nākamā manu lasāmo grāmatu sarakstā uzreiz pēc Hovija “Vilnas”, Nesbē “Leoparda” un Kinnija “Grega dienasgrāmatas”.
Manuprāt, tas patīk-nepatīk ir tikai un vienīgi gaumes jautājums, jo man, piemēram, nepatīk “Mūsu zvaigžņu vaina”, bet citiem ļoti patīk. Vienkārši katrs grāmatā atrod ko savu – iespējams, ka mani neuzrunā tās lietas, kas uzrunā citus, bet citus neuzrunā tās lietas, par kurām es esmu sajūsmā.
+ Tas, ka grāmata ir bezmaksas, īsti vērtējumu neietekmē – esmu sadarbojies ar patiešām lieliskiem izdevniecību pārstāvjiem, bet, ja grāmata nepatīk, tad mazāk vai vairāk saudzīgā veidā tas tiek pateikts. Un neviens jau neņem grāmatas ar nodomu: “nu, ka tik lasīšu un noliešu šito autoru/darbu ar samazgām”. Nav jau grāmatu blogeri tādi mazohisti, lai savu dārgo laiku apzināti veltītu grāmatām, kuras ir draņķīgas.
Piemēram, man ir tīri vienalga, ka grāmata ir bezmaksas, jo lielākā daļa manu grāmatu savu dzīvi turpina vietējā pagasta bibliotēkā, ne manā grāmatu plauktā.
Vispār literārais snobisms ir kas tāds, no kā visiem vajadzētu pēc iespējas ātrāk atbrīvoties. Pats ar to esmu gandrīz ticis galā, tikai man vēl jāpieņem fakts, ka ir cilvēki, kas ir sajūsmā par 50 Shades of Grey. 😀
Teorētiski es varētu piekrist, ka grāmatu izvēlē snobisms nav laba lieta, tomēr praktiski es ar līdzjūtību izturos pret cilvēkiem, kuriem Grejas&Co šķiet laba grāmata. Tādā garā turpinot, Greja var iekļūt skolu programmās 🙂
P.S. Nelūkošos tavā maciņā, bet mēnesī iegūstot vismaz pāris grāmatas par velti, tas tomēr ir zināms atspaids. Vismaz es neesmu tik bagāta, lai nedomājot maksātu 15 eiro par detektīvu pāris vakariem vai grāmatu, par kuras kvalitati neesmu droša.
P.P.S. Un tāda ļoti egoistiska piebilde, ka man ir diezgan garlaicīgi ieraudzīt kādus 6-7 aprakstus pēc kārtas par vienu un to pašu grāmatu. PIrmos divus trīs es vēl izlasu, pēc tam… kā sanāk.
Piekrītu par tiem daudzajiem aprakstiem.
Par to ietaupījumu piekrītu, bet man nepatīk krāt lietas, tāpēc ir ļoti maz grāmatu, kuras es labprātīgi pirktu. Ok, Roulingas, Kinga, Īstona-Elisa un Lārsona darbus es pirktu, bet par citu autoru darbiem vēl padomātu. (Ā – Veronēzi romānus arī pirktu ļoti labprāt.)
Arī man tas šķiet nedaudz garlaicīgi, bet ir jau cilvēki, kas lasa tikai vienu no tiem blogiem, kurā aprakstīta konkrētā grāmata, bet par pārējiem 5-6 blogiem nemaz nezina.
Par snobismu – es principā nelasu grāmatas, par kurām apriori ir skaidrs, ka man nepatiks. Līdz ar to arī par tādām nerakstu. Dažreiz nākas vilties grāmatās, un tad top šāda veida ieraksti. Tas, ka pie vainas ir manas, iespējams, nepamatotās ekspektācijas, ir cits jautājums.
Un galu galā nevar taču visi būt tik nopietni…
P.S. Nezinu kā citiem, bet man rakstīt tukšumā ir diezgan garlaicīgi. Šim postam ir 20 komentāri. Jūtos lieliski 🙂
Ar tām ekspektācijām ir traki – piemēram, pirms Grīna “Mūsu zvaigžņu vainas” lasīšanas biju sagatavojies bezmaz vai raudāt, bet mani tas darbs pat īsti neaizkustināja, jo man šķita diezgan stīvs un plakans.
Par nopietnību piekrītu – man patiktu, ja Latvijā būtu kāds blogeris, kurš par visām grāmatām rakstītu absolūti nenopietni un ar pamatīgu humora devu. Brīvs lauciņš.
Un domāju, ka būs vēl vairāk.
To, ka blogeri ir apvainojušies, gan saprotu – es noteikti tagad arī būtu apvainojies, ja būtu “Tumšo pusi” izlasījis un man tā grāmata būtu patikusi. Kad izlasīšu (un ja man patiks), tad atcerēšos, ka man uz Tevi jāapvainojas. 😀
Paklanos un aplaudēju:) Paldies. Ļoti labi uzrakstīts un arīdzan diskusija vērtīga (es gan visu vēl neizlasīju:D). Bet – aaaaahh, cik daudz kam es piekrītu, ko Tu teici! Bravo un paldies.
P.S. Es arī mēdzu lasīt kaudzēm visādas draņķības, kad man uznāk melnie caurumi dzīvē, taču tas nenozīmē, ka es domātu, ka tā ir mega laba literatūra un par to nevar iesmiet 😀 Un Vollesu es arī esmu lasījusi.
Paldies 😎
Ai, ai, ai, ko es esmu palaidusi garām… Kāda līksmība un jautrība.
kā ir mācīts no viedajiem- es uzliku savu kreiso plaukstu 20 cm augstumā virs šīs grāmatas, aizvēru acis un ieklausījos savā astrālajā padomdevējā un tas man teica- nelasi šo grāmatu tā ir slikta!!!
pēc šī apraksta es saprotu ka tā ir kārtējā krēsla vai kas tamlīdzīgs, paldies! :>>> pasaule ir tā iekārtota ka dažkārt nav iespējams neaizvainot pusaugu meiteņu romantiskās jūtas
un ja tu saki patiesību tad ļoti bieži nākas paskaidrot katru vārdu atsevišķi tiem kas uzreiz neuzķer visu domu. se la vie
Man patika un 1) Ne tāpēc, ka tā bija bezmaksas grāmata, 2) ne tāpēc, ka neesmu lasījusi Poteru.Jau uzrakstīju kāpēc man patika. Viens ir ielikt 5 balles par tīešām labu literatūru, kas liek aizdomāties un atstāj kaut ko dvēselē. Otrs ir ielikt 5 balles par to, kas tevi ir patiesi aizrāvis, izklaidējis, licis aizmirst ikdienu un satraukumā trīties uz krēsla ar grāmatu rokās. Ir jābūt aba veida literatūrai. Bet tas ir labi, ka Tev nepatika, būtu dīvaini, ja Tev patiktu “Tumšā puse”. Tad es būtu Tevī vīlusies.
Ir pagājuši pāris mēneši un es no šīs grāmatas neatceros gandrīz neko, tikai ka spīdzināja bērnu. Tas arī par šo to liecina. Bet vispār jau cepiens toreiz bija par nekaunīgo reklāmas kampaņu un tam atbilstoši arī tika vērtēts.
Reklāmas kampaņa bija pārspīlēta. Tas tiesa. Vienmēr brīnos, kad Goodreads ieraugu grāmatu, kas tiks izdota pēc 6 -12 mēn. un tai jau ir kaudze ar pozitīvām atsauksmēm.