Monthly Archives: Decembris 2014

J.Liepnieks un N.Sakss „Nāve – tās nav beigas” – Jurģis & Co strikes back

naveIzdevējs: Zanes grāmatas, 431 lpp

Šis apskats jāsāk ar atzīšanos. Es esmu naivs. Es bieži iekrītu uz reklāmas kampaņām. Sevišķi tas attiecas uz latviešu garadarbiem. Skrēju uz kino, kad Naumanis paziņoja, ka „Seržanta lapiņa atgriešanās” ir labākā latviešu komēdija kopš „Mans draugs nenopietns cilvēks”. Gāju uz „Rīgas sargiem” cerot… Pirku O.Ozola „Latvieši ir visur”, cerot…

Un tā, brīvdienās Feisbukā izlasot intelektuālā troļļa Zmičeravska postu:

zmey

aiz priekiem pavisam aizmirsu, ka čalis ir trollis, un devos uz veikalu, nopirku un metos lasīt. Nav jau tā, ka abi autori ir patīkami cilvēki, bet nenoliedzami inteliģenti un viens no viņiem skaitās arī talantīgs rakstnieks. Ja nu šoreiz šie būs kā latviešu Orsons Skots Kārds –pilnīgi atsaldēts homofobs, bet tomēr sarakstījis „Endera spēli”. Es atkal cerēju ….

Tā ap 150 lapaspusi mani sāka vajāt pamatīgas aizdomas, ka kaut kas te nav tīrs…..

dr-evil-jurgisLiepniekam ir prātā ienācis trakoti smalks gājiens – kā atriebties tiem kretīniem, kas bojājuši viņa lielisko dzīvi. Jāuzraksta krimiķis par mūsdienu Latviju, turklāt daļu tēlu nosauc reālos vārdos, daļu nekā nenosauc, taču tāpat skaidrs, kas ir kurš, un tad nu nolej kārtīgi ar mēsliem. Turklāt nav svarīgi, vai tā ir patiesība vai nav, jo šaubu sēkla tiks lasītājā sēta jebkurā gadījumā. Šahs un mats.

Rakstīšanai palīgos jāpaņem profesionālais publikas kacinātājs Nils Sakss, un var ķerties klāt.

Sižetam nav nozīmes, tādēļ par to neko nerakstīšu.

Vien gribu atzīmēt „spilgtais tēls” galvenais varonis Pulkvedis krietni vairāk laika pavada drāžoties un domājot par to (ar to laikam domāta tā „detektīva pievienotā vērtība”), turklāt tas aprakstīts tādā īstā „Princeses” pornoprozas stilā. Vai tā ir Saksa kārtējā publikas kaitināšana, vai Liepnieka literārā talanta pīķis, par to grūti spriest. Abi varianti vienlīdz ticami.

Uz vāka ir slavinājums izspiests no nabaga Joņevu Jāņa – „Aizraujoši un erudīti. Lasot dažreiz biju spiests ar plaukstu aizsegt lapas apakšdaļu, jo ļoti gribējās pārlēkt rindām, lai pirms laika uzzinātu, kas notiks. Tieši tā, kā tam jābūt detektīvā. Un uz mirkli pat mazliet nobijos, kas notiek ļoti reti”. Gribētu domāt, ka šajā citātā es esmu starp rindiņām izlasījis pareizi: ar plaukstu aizsegt lapas apakšdaļu (lai nebūtu jālasa par kārtējo kājstarpes laizīšanu) un uz mirkli pat mazliet nobijos (ka viņi tiešām kaut ko nodarīs manai omītei, kuru tie nolaupīja, lai izspiestu no manis šo atsauksmi).

Uz aizmugurējā vāka Berelis priecājas, viņš gan arī grāmatas redaktors un tas jau mums Latvijā pieņemts, ka paši recenzē un slavina savus produktus, tur viss ok.

vienaJā. Tomēr dīvaini divi ļoti inteliģenti cilvēki, teorētiski liels potenciāls, bet ar tādiem tarakāniem, ka bail. Un proza vietumis ir tiešām laba, patīkami lasīt, diemžēl to visu aizēno samazgas.Viena betmenbļemba, par to ka piekāsāt mani, bet es pats vainīgs, bez obid.

Kā teica kāds no Džo Aberkrombija varoņiem –„ Ja tas izskatās kā sūds un smird kā sūds, tad ir liela iespēja, ka tas ir sūds”. Amen.

P.S. Patiks visiem, kas bija sajūsmā par Džeinas Tamuļevičas “pornoskandālu” un citiem tamlīdzīgiem garadarbiem.

Advertisements

25 komentāri

Filed under Uncategorized