Izdevēja apraksts:
Neaizmirstama varoņa neparasts ceļojums – stāsts par draudzību un nodevību, lojalitāti un grēku izpirkšanu, mīlestību un vientulību, un neizbēgamo laika ritējumu.
Harijs Augusts ir uz nāves gultas. Atkal. Nav svarīgi, ko viņš dara, vai kādus lēmumus dzīvē pieņem, pēc nāves Harijs vienmēr atgriežas sākumpunktā – kā bērns ar visām zināšanām par dzīvi, ko viņš jau ir dzīvojis neskaitāmas reizes pirms tam. Nekad nekas nemainās. Līdz šim. Kad Harija vienpadsmitā dzīve tuvojas beigām, slimnīcā pie viņa ierodas maza meitene. “Es gandrīz jūs nokavēju , Doktor August,” viņa saka. “Man vajag nosūtītu ziņu.” Šis ir stāsts par to, ko Harijs dara tālāk, un to, ko viņš darīja agrāk, un kā viņš cenšas saglabāt pagātni, kuru viņš nevar mainīt un nākotni, kuru viņš nedrīkst pieļaut.
Harijs Augusts ir kalačakra – cilvēks, kurš savu dzīvi nodzīvo neskaitāmas reizes, pēc nāves katru reizi piedzimstot no jauna, 1919.gada jaungada naktī, kādā Anglijas dzelzceļa stacijā, turklāt atminoties visas savas iepriekšējās dzīves. Grāmata sākas ar Harija vienpadsmitās dzīves nogali, kad pie viņa ierodas maza meitenīte, arī kalačakra, kas nodod viņam ziņu – “Pasaulei pienāk gals, kā tam allaž ir jānotiek. Taču beigas ar katru reizi pienāk ātrāk.” Tomēr, pie šiem notikumiem mēs atgriežamies tikai labi ja grāmatas vidū. Pirmo pusi Harijs mums stāsta par savām iepriekšējām dzīvēm, par to, kā viņš pamazām samierinās domu, ka viņam dzīve jādzīvo no jauna un jauna, par to kā viņš tikai ceturtajā dzīvē uzzina par to, ka nav vienīgais tāds daudzdzīvotājs, un ka viņi sevi sauc par kalačakrām un ir apvienojušies klubā Kronos, par to kā Harijs meklē šo klubu un par tā dažādajiem biedriem un kā tie izmanto savas neskaitāmās dzīves.
Un tā, lēnā garā mēs nonākam pie sākumā apsolītās intrigas par pasaules galu. Kas tuvojas aizvien ātrāk, jo, kā izrādās, kāds mākslīgi steidzina zinātnes progresu – datori piecdesmitajos, mobilie telefoni 70tajos, utt. Kas ko un kāpēc – to jums nāksies noskaidrot pašiem, ja nolemsiet izlasīt šo patiešām labo zinātniskās fantastikas grāmatu. Vienīgais, ko piebildīšu – vienīgais veids, kā apstādināt kalačakru, pārtraukt tā neskaitāmos ciklus, ir nepieļaut tā piedzimšanu. Un tādēļ katra kalačakras lielākais noslēpums ir sava izcelsme…
Daudzās dzīves ir svētība vai lāsts? Kā lai nesajūk prātā? Kā lai paliek labs? Grāmata nav baigais ekšen gabals, tomēr nevienu brīdi nav garlaicīga, tā ir forša, inteliģenta lasāmviela. Ja lasāt angļu mēlē, noteikti rekomendēju. Piecas bļembas.
P.S. Atsevišķi vēl gribu atzīmēt grāmatas vāka bildi. Vienkārši perfekti 🙂