Pīters Svonsons „Līdz nāve mūs šķirs” – kretīnu slaktiņš

Lidznavemusskirs.inddIzdevējs : Kontinents, 400 lpp

Izdevēja apraksts:

Divi svešinieki – vīrietis un sieviete – nejauši sastopas lidostas bārā. Nosprieduši, ka satiekas pirmo un pēdējo reizi dzīvē, viņi atklāj viens otram vairāk, nekā jebkad uzdrīkstētos.
Viņš tikko uzzinājis, ka sieva viņu krāpj. Viņa piedāvā risinājumu. Ideja ir aizraujoša, tāpēc abi sarunā nākamo tikšanos…

Šo grāmatu saņēmu no izdevēja apmaiņā pret godīgu atsauksmi.

Kad pirms pāris gadiem pasaulei ar milzu panākumu vilni pārvēlās Gilianas Flinnas „Neatrodamā” (Gone Girl), tad bija skaidrs, ka cilvēkiem tāda veida stāsti patīk un nu tik būs. Grāmatu izdevēji mēģina mūs pārliecināt, ka Svonsona „Līdz nāve mūs šķirs” ir mēģinājums būt par vienu no šiem „nu tik būs”. Spriežot pēc samērā jūsmīgajām atsauksmēm un visai augstā vērtējuma iekš goodreads (avg 3.99 un 4,5k vērtējumi 5 mēnešu laikā) viņam tas ir izdevies.

Tātad – lidostas bārā satiekas divi svešinieki, un puisis (protams) pālī izlemj svešajai dāmai izkratīt sirdi. Pavei, sieva, kuce, krāpj un, skaidra lieta, ka vajag atriebties. Dāma saka – jāžmiedz nost – un čalis saprot, ka tā taču ir lieliska ideja – nebūs jāšķiras un jāatdod sievai daļa no miljoniem. Turklāt svešiniece ir bezgala daiļa un brīvam esot varēs legāli piesist kanti. Tālāk seko plānošana un rīcība, taču kā jau žanram piedienas ne viss noris pēc plāna un … tālāk jālasa pašam.

Kā jau trillerim tas pienākas, grāmata lasās vienā elpas vilcienā, izlasīju to divos piesēdienos. Ir arī pāris (teorētiski) negaidīti pavērsieni, kas tik ļoti iet pie sirds lasītājiem. Ja jūs esat žanra cienītājs, tad šī grāmata jums droši vien patiks un viss ir kārtībā. Vienīgais nevajadzētu sacerēties uz kaut ko līdzīgu „Neatrodamajai”, man viss stāsts drīzāk asociējās ar epizodi no „Kapeņu stāstiņiem”.

„Neuzticamā stāstnieka” šeit nav (kaut ir solīts). Visi stāstnieki pret lasītāju ir godīgi un spēlē atvērtām kārtīm. Visi tēli šajā grāmatā ir kretīni un/vai sociopāti. Lai es varētu kaut nedaudz just līdz tādiem tēliem, minimālā prasība ir melnā humora piešprice, kas šajā grāmatā diemžēl izpaliek. Man bija pilnīgi vienalga kurš, kuru un kā slaktē, jo vadoties pēc viņu pašu filozofijas – nozūmēt mūdzi nav nekas slikts – viņi visi ir pelnījuši nelabu galu. Arī sižeta pavērsienus manuprāt par negaidītiem ir grūti nosaukt, turklāt liela daļa „pārsteigumu” balstās uz sakritībām, dažas no kurām ir stipri aiz matiem pievilktas.

121812_1220_TerryPratch2.pngNepieciešamo ikvakara aizmiršanās devu „Līdz nāve mūs šķirs” nodrošina, par to arī trīs bļembas.

1 komentārs

Filed under Uncategorized

One response to “Pīters Svonsons „Līdz nāve mūs šķirs” – kretīnu slaktiņš

  1. “Kontinents” ir drosmīgs Tev piedāvāt grāmatu🙂 Ja trāpīsies bibliotēkā, tad varbūt izlasīšu, jo man ar izdevēju saruna pārtrūka.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s