Frēdriks Bakmans „Vīrs, vārdā Ūve” – Ja dzīve tevi paņem priekšā, tad jau laikam Tu viņai patīc

ūveJāņa Rozes apgāds, 326.lpp.

Ūvem ir 59. Viņš brauc ar Saab. Kaimiņi viņu dēvē par kašķīgo rūgumpodu. Ik rītu Ūve dodas inspekcijas gājienā pa savu rindu māju kvartālu, lai pārbaudītu, vai kāds nav nevietā atstājis velosipēdu vai pienācīgi sašķirojis atkritumus. Lai gan viņš sen vairs nav iedzīvotāju kooperatīva priekšsēdis, kādam galu galā arī jākontrolē, vai viss tiek darīts kā nākas! Taču kādā novembra rītā sāktais ķīviņš ar jaunajiem kaimiņiem izvēršas par negaidītu draudzību, un šī vīra attiecības ar apkārtējiem nekad vairs nebūs tādas kā agrāk… Frēdrika Bakmana romāns par pikto vīru vienlaikus ir daudziem atpazīstamu smieklīgu situāciju virkne un stāsts par cilvēku, kura tiešums un godīgums ne visiem ir pa prātam.

Šo grāmatu saņēmu no apgāda apmaiņā pret godīgu atsauksmi.

Pēdējo gadu laikā pār latviešu mēlē lasošajiem veļās skandināvu literatūras tulkojumu vilnis un tā noteikti ir tikai sagadīšanās, ka skandināvu valstis savu rakstnieku grāmatu popularizēšanai sedz tulkošanas izdevumus. Tas tā, lirisks ievads, kam nav tieša sakara ar šo feino grāmatu.

Ūve latviešiem noteikti ies pie sirds. Viņš ir tipisks mūsu platuma grādu burkšķis. Viņš vienīgais zina, kas un kā ir pareizi, un tie kas domā savādāk, protams, ir antiņi. Katrs vismaz vienu tādu pazīst. Jaukākais viņa burkšķēšanā ir tas, ka lielai daļai viņa teiktā var no visas sirds piekrist, un tāpēc tas ir jo smieklīgāk. Savos iekšējos monologos Ūve raksturo cilvēku tipāžus bieži vien tāpat, kā es pats to būtu darījis. Nevarētu teikt, ka smiešanās bija līdz asarām, taču smaids uz lūpām bija plats un bieži.

Lai viss nebūtu pārāk saldi, autors mums ir piespēlējis Ūves pagātnes ainiņas, kas izskaidro, kādēļ Ūve ir tāds burkšķis. Ja grāmatas sākumā tas šķita spēcīgi un labs gājiens, tad vienā brīdī likās jau par traku. Ar tādu karmu jājautā, ko Ūve ir sastrādājis iepriekšējās dzīvēs. Ir aizdomas, ka kā minimums piedalījies masu slaktiņos. Un vēl ir Ūves sieva Sonja, zelta cilvēks, tāda kā mātes Terēzes un Koelju krustojums, taču ak vai, jādomā, ka tajos slaktiņos iepriekšējā dzīvē viņa Ūvem ir devusi komandas.

Grāmatas sākumā mēs uzzinām, ka Sonja jau ir pametusi šo pasauli un tā kā viņa bija vienīgā, kas Ūvi saprata un kuras dēļ bija vērts cīnīties ar milzu netaisnībās visapkārt, tad Ūve ir nolēmis sakārtot laicīgās lietas un saviem spēkiem Sonjai pievienoties. Taču ak vai, kaimiņos ievācas jauna ģimene ar maziem bērniem un vispār rajonā sākas tāds trādirīdis, ka Ūvem visu laiku kāds patraucē pielikt sev rokas – jāiet kādam kaimiņam saimniecībā izlīdzēt vai uz slimnīcu jāaizved. Labi ka tā, savādāk grāmata būtu dikti īsa. Vienu brīdi tas darbības algoritms likās pārāk uzkrītošs, taču tas viss ir skābās vīnogas.

4 bļembasGrāmata kārtīgi izsmīdina, vietām saraudina un pāršķirot pēdējo lapu ir sajūta, ka lasīšanai atvēlētais laiks nav velti iztērēts. Četras bļembas.

3 komentāri

Filed under Uncategorized

3 responses to “Frēdriks Bakmans „Vīrs, vārdā Ūve” – Ja dzīve tevi paņem priekšā, tad jau laikam Tu viņai patīc

  1. Pievienojos Santai – man arī sagribējās izlasīt🙂

  2. Atpakaļ ziņojums: Reičela Džoisa „Harolda Fraja neticamais svētceļojums „ – galerta nenotikusī atmoda | Andris lasa

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s