Reičela Džoisa „Harolda Fraja neticamais svētceļojums„ – galerta nenotikusī atmoda

Atceraties kā Forests Gamps skrēja šķērsām visai Amerikai no okeāna līdz okeānam? Iespējams to atcerējās arī Reičela Džoisa, rakstot Harolda Fraja stāstu.

frajs

Izdevniecība Zvaigzne ABC 272 lpp.

Pensionārs Harolds Frajs dzīvo kādā Anglijas ciematā kopā ar savu sievu Morīnu, kuru kaitina pilnīgi viss, ko Harolds dara. Visas dienas līdzinās cita citai, līdz kādu rītu pa pastu pienāk vēstule, kas adresēta Haroldam. To ir rakstījusi sieviete, kuru viņš nav redzējis jau divdesmit gadu. Kvīnija Henesija atrodas hospisā un ir rakstījusi šo vēstuli, lai atvadītos uz mūžu. Harolds steigšus uzraksta atbildi un dodas iemest savu vēstuli tuvākajā pastkastītē. Taču, kā jau mēdz notikt vislabākajos romānos, Haroldu gaida nejauša satikšanās, kas pārliecina viņu, ka šī vēstule ir jānogādā Kvīnijai personiski, lai tur lūst vai plīst.

Šādi sākas neticamais svētceļojums, par kuru vēsta Reičelas Džoisas neparastais debijas romāns. Harolds Frajs nolemj noiet kājām tūkstoš kilometru līdz Bervikai pie Tvīdas, ticēdams: kamēr viņš ies, Kvīnija dzīvos.

Harolds Frajs ir nepatīkams cilvēks. Viņš ir galerts, kas visu mūžu nav spējis pārspļaut pār lūpu, vienīgajā reizi, kad viņš uz kaut ko ir saņēmies –pieiet disenē pie skaistules – viņš ir ticis pie sievas. Visu pārējo mūžu viņš ir baidījies no visa un visiem (grāmatā tas tiek mīļi dēvēts par „anglisko biklumu”). Nu viņš ir 63 gadus, kā tagad pieņemts teikt, jauns, no kuriem pēdējos 20 dzīvo ar savu sievu kā svešinieki. Bezdibenis to starpā ir tik liels, ka nekādiem vārdiem vairs nav nozīmes, vismaz tā Harolds domā. Kādu dienu Harolds saņem vēstuli no bijušās kolēģes Kvīnijas, kas, gulēdama uz nāves gultas, raksta viņam atvadas. Nesot savu atbildes vēstuli uz pastu, Harolds nejaušības un īsta mūsdienu pozitīvisma garā notic tam, ka a domu spēku spēs izdziedēt paliatīvā aprūpē esošo Kvīniju, un ar kājām dodas ceļā pie viņas pāri visai Anglijai, lai ceļojuma laikā ar savām domām nodotos dziedniecībai.

Jau grāmatas sākumā mēs uzzinām divas lietas – ka Kvīnija ir izdarījusi Haroldam kādu pakalpojumu, par ko viņš jūtas viņai šo ceļojumu parādā un ka Harolda un Morīnas starpā ir noticis kas tāds, kas viņu starpā ir pavēris šo bezdibeni. Vienīgais iemesls, kādēļ mēs neuzzinām kādu – lai būtu iemesls šo diezgan bezsakarīgo grāmatu lasīt līdz beigām. Ņemot vērā, ka lielākā daļa naratīva ir no Harolda perspektīvas, tad diez ko loģiski tas nav. Turklāt traģēdija ir tika acīmredzama un lieka, ka neatliek nekas cits, kā priecāties par autores brutālo un primitīvo spēlēšanos ar labticīgo lasītāju jūtām.
Pirmā grāmatas puse, kamēr Harolds viens pats klumburē, pārdomā savu dzīvi, sastop dažādus cilvēkus un lēnā garā atbrīvojas no savām domu važām ir tīri tā neko, bet aptuveni grāmatas vidū, kad viņš kļūst par zvaigzni un svētceļojumam pievienojas sekotāju pulks (gluži kā Forestam Gampam), tad grāmata tukšo lapu aizpildīšanas nolūkos apmaldās bezjēdzīgi liekās sižeta līnijās. Un noslēdzošā daļa, kurā Harolda iekšējā atmoda uzkaras, viņš praktiski kļūst par dabas sanitāru un nodarbojas ar frigānismu (ēd no miskastēm) ,un beigās ir faktiski tas pats Harolds, kas grāmatas sākumā, liek uzdot jautājumu, kādēļ tas viss bija vajadzīgs –lai rakstniece pateiktu – mēs visi paliksim veci un mirsim? lielākā daļa no mums neatstās pēc sevis nekādas pēdas? mēs pārtiekam viens no otra un nevis no pārtikas precēm? Uz šo filozofisko atklāsmju fona Koelju šķiet ģēnijs.

2 bļembas„Harolda Fraja neticamais svētceļojums” ir klasisks gadījums, kad autoram ideja pietiek stāstam, bet biznesa nolūkos ir jāizspiež romāns. Vismaz nosaukums ir godīgs – svētceļojums tiešām nav ticams. Savukārt grāmatas lielā popularitāte visā pasaulē liek aizdomāties, ka arī TV3 „Ugunsgrēkam” ir eksporta potenciāls. Divas bļembas- katrai noplīsušajai kurpei pa vienai. Ja gribās palasīties kaut ko feinu par senioriem, tad labāk ķerties pie Ūves piedzīvojumiem.

P.S. Pateicoties Brices kundzei, es tagad zināšu, ka ir nevis šokolādes batoniņš, bet stienītis.

7 komentāri

Filed under Uncategorized

7 responses to “Reičela Džoisa „Harolda Fraja neticamais svētceļojums„ – galerta nenotikusī atmoda

  1. Šokolādes stienītis.😀 Nez, oriģinālvalodā arī ir stienītis?!

  2. Nesaprotu, kas tevi pamudināja šo grāmatu lasīt, es no viņas turējos pa gabalu🙂 Nepatīk man stāsti par to kā cilvēks ejot ar kājām izmaina sevi. Es no ceturtās klases katru dienu gāju 8 kilometrus uz skolu, neizmainījos ne par kapeiku.

    Alternatīvais grāmatas nosaukums gan tev labs sanācis.

  3. kā ar āmuru pa pieri🙂 Grāmatu tik daudz reklamēja, ka, sākot lasīt un nepabeidzot,sapratu, kāpēc ir tik daudz reklāmas.

  4. Atpakaļ ziņojums: Andra Neiburga „Stāsts par Tilli un Suņu vīru” | Sibillas grāmatas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s