Guntis Berelis „Vārdiem nebija vietas” – no kā Berelis ķer kaifu

Pēc pirmajām jūsmīgajām atsaucēm par šo grāmatu Latvijas blogārē, es izteicu skepsi par to, ka arī man šī grāmatu varētu patikt. Uz ko atbildē Ints „asmo” Valcis ar vārdiem – es gribu zināt, kāpēc tur nav piecas balles – iešķieba man savu eksemplāru. Izlasīju, un atbilde ir rokā.

bere;isDienas grāmata. 2015. 252 lpp.

“1913. gads — Latvijā uzņem pirmo mākslas filmu. 1914. — sākas Pirmais pasaules karš, par ko visi lielā sajūsmā, bet iemesli katram citādi. 1915. — Kurzemē tuksnesis, to pamet ap 700 000 cilvēku, vien rēgi klīst pa purviem. 1916. — ļauži pamazām apjēdz, kādā baisā gaļasmašīnā no laba prāta ielīduši. Ja reiz pasaule sajukusi prātā, kā gan viens cilvēks var nepakļauties vispārības aicinājumam?”

„Vārdiem nebija vietas” ir sarakstīta projekta “Mēs. Latvija, XX gadsimts” ietvaros. 13 latviešu rakstnieki raksta romānus, kuru darbība risinās kāda XX gs. vēstures posmā. Berelim bija ticis 1913. – 1916. gadi, mirklis pirms Pirmā pasaules kara un tā sākums. Vēsturiskais fons Berelim ir padevies varens, valoda, kurā runā un domā tēli, ir lieliski ieturēta to laiku stilā (cik nu es par to varu spriest). Šajā aspektā es Bereļa priekšā noņemu cepuri un pievienojos vispārējai publiskai sajūsmai.

Tomēr, tas ir tikai fons, uz kura risinās Bereļa stāsts. Stāsts par pretekli, izdzimteni, maniaku, sauciet kā vēlaties – Rūdolfu Tušu, kuram ir zelta rokas, biksēs krams, sirdī tukšums un paurī mēsli. Tas noteikti ir pretīgākais tēls, kādu man nācies sastapt latviešu literatūrā, jāatzīst gan, ka pārāk daudz to lasījis un līdz ar to eksperts es neesmu. Tušs operē ar vajadzībām tik zemā līmenī, ka īsti neatšķiras no dzīvnieka un pēc paša izvēles ir kļuvis mēms. Viss, kas viņu interesē ir piesist māgu un nogrūsties un standarta problēmas risināšanas metode ir ar akmeni pa galvu. Ja vēl izdodas kaut kam pēc iespējas lielākam pielaist uguni, tad diena ir pilnībā izdevusies. Stāsts ir sadalīts vairākos posmos – pirmā grāmatas puse ir 1913.gads un Tušs Ventspilī strādā mēmā kino uzņemšanas grupā par dekorāciju meistaru, tad seko īss ieskats 1905.gada notikumos, kur Tušs atklāj savu aizraušanos ar uguni un top mēms, kam seko 1915. gads un Tuša klejojumi pa cilvēku pamestās Kurzemes mežiem un sētām, un pašās beigās kā epilogs ir 1916.gada Tuša noslēgums Nāves salā.

Vairākas epizodes grāmatā, no kurām mazāk spoilerīgi ir minēt porno filmas skatīšanās grafisku aprakstu uz 5-6 lpp. citādi kā publikas kacināšanu es nespēju uztvert. No stāsta viedokļa tieši to pašu mērķi varēja panākti arī ar pāris rindkopām. Es saprotu, ka publikas kacināšana var būt mākslas darba mērķis. Man mākslas kā šokēšanas instrumenta aspekts nekad nav šķitis pārliecinošs. Ja nav ko teikt, tad vismaz parāda pliku pakaļu. Un nepieciešamību intensīvajai rupjību lietošana tekstā es arī īsti nespēju saskatīt. Viss ko es tādos brīžos varu padomāt – nez no kā pats Berelis vairāk ķer kaifu – to visu rakstot vai fantazējot, kā cilvēki reaģē to visu lasot.

3 bļembasŠoreiz darvas karote sabojā medus mucu. Varēja būt ļoti labi, bet ir kā ir un tāpēc 3 bļembas.

P.S. Tagad saprotu, ka tad, kad savā rakstā par Liepnieka un Saksa garadarbu skeptiski izsakoties par Bereļa pozitīvās atsauksmes patiesumu, es kļūdījos. Liepnieka un Saksa Pulkvedis ir bezmaz kā Tuša reinkarnācija, tikai bez piromānisma iezīmēm. Nu es tiešām ticu, ka Berelis bija sajūsmā.

12 komentāri

Filed under Uncategorized

12 responses to “Guntis Berelis „Vārdiem nebija vietas” – no kā Berelis ķer kaifu

  1. Interesanti. Man šis tieši šķita gadījums, kad ne rupjības, ne plikas pakaļas nav izmantotas pašmēŗķīgi, bet gan lai pilnībā atklātu to, kas notiek viena atsaldēta izdzimteņa galvā. Berelis ir ļoti veiksmīgi parādījis to, cik pretīgi mēdz būt cilvēki.

    • Varētu protams padiskutēt, vai tāda atsaldēta izdzimteņa stāsta rakstīšana šajā grāmatu sērijā par pati par sevi jau nav kacināšana.
      Bet runājot par tām konkrētajām epizodēm – nedomāju, ka no sīki detalizētiem grafiskiem aprakstiem veselu 6 lpp garumā mēs uzzinājām vairāk par Tušu, nekā ja tas būtu aprakstīts koncentrētāk.
      Un es nemaz nerunāju par sievietes līķa ļoti detalizētu apgānīšanas aprakstu, kur vienīgais jautājums ir – kas tam rakstniekam pašam galvā notiek?

      • Mani mulsina tikai doma, ka autoram ir obligāti jāgūst bauda no paša sarakstītā. Kurš tad teicis, ka autoriem automātiski aptīk viss, ko viņi saraksta? Ja nu galvā ir neveiksmīgā kārtā ieperinājusies kāda doma (visticamāk kādas dīvainas korelācijas rezultātā), tad kaut kā no tās idejas ir jātiek vaļā, kas parasti notiek, šo ideju izvemjot uz papīra. Un ja jau reiz tas viss ir uz papīra nonācis, kāpēc turēt pie sevis?
        Es, protams, neesmu grāmatu autore un rakstīšanas process man ir mēreni svešs, tomēr šeit es par piemēru ņēmu savu vajadzību fotografēt, kas ceļas galvenokārt no vajadzības galvu iztīrīt no tām sasodītajām fotogrāfijām.

  2. asmodejs

    Paldies par upuri, kuru tu esi nesis viedokļu dažādības labā.🙂 Citādi nudien viss izskatījās pārāk labi, vienas vienīgas slavas dziesmas. Mani grāmatā vēsturiskā detalizācija tā sajūsmināja, ka nemaz i dziļāk nepiedomāju, kamdēļ Berelis, ieciklējies uz seksa un vardarbības tēmu. Norakstīju to kā mēģinājumu izšūpot parasto cilvēku, kas uzskata, ka visa ļaunums nāk no seksa un ka tas ir jaunlaiku fenomens. Atraitnes nogalēšanas apraksts šķita bišķi par skarbu, bet mūsdienu ziņās var dzirdēt arī daudz pretīgākas lietas. Norakstīju to uz autora neticību savam lasītājam, kuram viņš nespēj uzticēties tiktāl, lai būtu drošs, ka šis mācēs pats iztēloties notiekošā šausmīgumu. Piekrītu, tas ir slikts stils.

  3. Es ar lasīšanu nesteidzos, jo visu laiku šķiet, ka jāsagaida atbilstošs noskaņojums. Tik nezinu, kāds tas īsti varētu būt…🙂

  4. Berelim allažiņ ir bijusi novērojama spēcīga šausmu literatūras ietekme, kas mani arī nesajūsmina. “Ugunīgos vēršus” droši vien kādreiz vajadzētu izlasīt, bet no šīs laikam gan atturēšos.

  5. Atpakaļ ziņojums: Osvalds Zebris”Gaiļu kalna ēnā” – bez sirds un bez rajona | Andris lasa

  6. nga

    Grāmata patika, kaut gan detalizēto porno un dažas vardarbības palaidu pa virsu neiedziļinoties, lai nerādās murgi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s