Monthly Archives: februāris 2020

Jānis Zelčāns “Visi dati dodas uz debesīm” – Ir okei

300x0_visi_dati_dodas_uz_debesim_drIzdevējs: Zvaigzne ABC, 208.lpp.

Izdevēja apraksts:
Pasaule, kurā dzīvo J. Zelčāna personāži, nav diez cik labāka par pašreizējo. Citāda gan. Viņi pieder izdomātai nākotnei – gan tuvākai, kurā mākslīgais intelekts ir realitāte, gan pavisam tālai, kurā lidojumi kosmosa telpā ir absolūta ikdiena. Tomēr šie personāži risina problēmas, kas aktuālas mūsdienās. Pirmām kārtām autoru interesē cilvēka patiesās identitātes apdraudējumi.

Kurā brīdī cilvēks pārstāj būt cilvēks šī vārda miesiskajā vai morālajā nozīmē? Vai tad, kad viņš rada virtuālu pēcteci un zaudē varu pār to? Vai tad, kad savu īsto ķermeni pakāpeniski ir spiests aizstāt ar mākslīgu, lai par katru cenu dzīvotu? Varbūt tad, kad ļauj sevi ietekmēt un pārveidot svešai pieredzei, kas kļuvusi par preci? Vai tad, kad tiek dota iespēja iekļūt cita cilvēka prātā un rīkoties viņa vārdā, lai veiktu netīkamus darba pienākumus?

Nieka divsimt lapaspusēs un sešpadsmit stāstos jauns latviešu autors Jānis Zelčāns izrauj lasītājus cauri plašam fantastikas un fantāzijas stāstiņu spektram. Ir kiborgi, mākslīgais internets, Lovkraftiski briesmoņi, traki zinātnieki, kosmosa tūristi, programmētāji un citi dīvaiņi. Stāsti lielākoties ir kā nelielas skices, vairāk piedāvājot kādu ideju, bet īpaši tajā neiedziļinoties. Jāsaka, ka īsais formāts šķita arī veiksmīgāks, jo tie daži gadījumi, kad stāsti aizvijās uz pārdesmit lapaspusēm un ir mēģināts no skices uzburt ko plašāku (tās laikam būs tās uz vāka minētās noveles) bija kopumā vājāki.

Vilšanos man sagādāja fakts, ka nevienā no šiem stāstiem darbība nenorisinājās Latvijā. Neskaitot 2-3 stāstus viss mierīgi varēja norisināties tepat, Džeinu un Džimu vietā varēja būt Daces un Pēteri, Ņujorkas vietā Rīga, un grāmata manās acīs būtu ieguvusi treknu plusu. Jo ja es lasu par Ņujorku, tad man uzreiz ir jāsalīdzina ar daudzām citām Ņujorkām, par kurām esmu lasījis un tad tam beņķītim kājas paliek pavisam ļodzīgas.

3 bļembasLatviešu rakstnieka fantastikas stāstu krājums ir ārkārtīgi reta parādība, par to vien jau liels prieks, ka „Visi dati dodas uz debesīm” ir tikusi izdota lielas izdevniecības paspārnē.  Vēlu veiksmi rakstniekam, tālāk būs tikai labāk. Trīs bļembas.

Komentēt

Filed under Uncategorized

Vladis Spāre “Gājiens ar klibo zirdziņu” – “Es domāju, ka mana dzīve ir traģēdija, līdz sapratu – tā ir komēdija” /A.Fleks/

300x0_gajiensarklibozirgu978-9934-0-8532-1Izdevējs: Zvaigzne ABC, 190.lpp.

Izdevēja apraksts:
Kādi ir jaunie Vlada Spāres stāsti? Tīrs blūzs. Smeldze. Kā uguns svešā logā tur, tumša lauka otrā pusē. Kā viegla ugunskura dūmu smarža no tālas tālienes, tikko jaušama, saldi rūgta. Lāsteka, kura viegli nočīkst starp zobiem un izkūst. Sen pazaudēta fotogrāfija, atmiņas par kuru kavējas prāta stūrītī – bet vairs īsti nav skaidrs, vai tāda vispār ir bijusi. Kā ienākt bērnības mīļā parka bīstamajā stūrī un atklāt, ka bubuļu tur nav un varbūt nekad nav bijis. Atklāsme, kas iepriecina un nedaudz skumdina vienlaikus. Pēc izlasīšanas prātā paliek tieši šī sajūta: vieglums un mazlietiņ skumjas. Smalkas un tīrtīras.

Studenti, bomži, narkomāni, trakie, pensionāri, studenti – narkomāni, bomži – pensionāri un citi Vlada Spāres stāstos runā ne tikai, bet lielākoties par un ap mīlestību un nāvi. Turklāt to viņi dara tā, kā tikai Vlada varoņi to prot – groteski, saldsērīgi un ar krietnu devu melnā humora. Lielākā daļa stāstu ir kā no „Tu nevari dabūt visu, ko vēlies” pasaules, cilvēki sarunājas pārspīlēti emocionālos toņos un lielākoties nedzird viens otru, taču ir arī nopietnāki stāsti, kur gaisotne ir tikai drūmos toņos, kas kopējā stāstu krājuma noskaņā ienes arī kādu nopietnāku noti.

Ir vienalga, vai tu sapīpējies noplanē no piektā stāva ar diviem ķieģeļiem rokās, mirsti vēžinieku palātā vai noslīksti dīķī, jo pālī gribēji sariebt tā saimniekam, to piečurājot – tavas šīs saules gaitas ir galā, bet zeme turpina griezties, tā nu tas ir iekārtots. Nāve ir tikpat dabiska dzīves daļa kā piedzimšana un kā mēs to uztveram ir mūsu pašu ziņā.  Tas, kā uz to man piedāvā paskatīties Spāre, man iet pie sirds.

Kopš brīža, kad uzzināju, ka Vladim Spārem būs jauna grāmata, tā kļuva par nr.1 manā gaidāmo jauno grāmatu sarakstā, jo ļoti patika rakstnieka iepriekšējie darbi un arī šis nelika vilties. Jā, ir arī pa kādam stāstiņam, kas sajūtu līmenī paliek tādi kā nepabeigtas skices, bet kopumā ļoti labi, četras bļembas.

4 bļembas

P.S. Grāmatas oficiālā sinopse – „Tīrs blūzs, smeldze, utt.” gan šķiet viegli maldinošs, ja vadīsieties pēc tā, tad var arī vilties.

Komentēt

Filed under Uncategorized