Vladis Spāre “Gājiens ar klibo zirdziņu” – “Es domāju, ka mana dzīve ir traģēdija, līdz sapratu – tā ir komēdija” /A.Fleks/

300x0_gajiensarklibozirgu978-9934-0-8532-1Izdevējs: Zvaigzne ABC, 190.lpp.

Izdevēja apraksts:
Kādi ir jaunie Vlada Spāres stāsti? Tīrs blūzs. Smeldze. Kā uguns svešā logā tur, tumša lauka otrā pusē. Kā viegla ugunskura dūmu smarža no tālas tālienes, tikko jaušama, saldi rūgta. Lāsteka, kura viegli nočīkst starp zobiem un izkūst. Sen pazaudēta fotogrāfija, atmiņas par kuru kavējas prāta stūrītī – bet vairs īsti nav skaidrs, vai tāda vispār ir bijusi. Kā ienākt bērnības mīļā parka bīstamajā stūrī un atklāt, ka bubuļu tur nav un varbūt nekad nav bijis. Atklāsme, kas iepriecina un nedaudz skumdina vienlaikus. Pēc izlasīšanas prātā paliek tieši šī sajūta: vieglums un mazlietiņ skumjas. Smalkas un tīrtīras.

Studenti, bomži, narkomāni, trakie, pensionāri, studenti – narkomāni, bomži – pensionāri un citi Vlada Spāres stāstos runā ne tikai, bet lielākoties par un ap mīlestību un nāvi. Turklāt to viņi dara tā, kā tikai Vlada varoņi to prot – groteski, saldsērīgi un ar krietnu devu melnā humora. Lielākā daļa stāstu ir kā no „Tu nevari dabūt visu, ko vēlies” pasaules, cilvēki sarunājas pārspīlēti emocionālos toņos un lielākoties nedzird viens otru, taču ir arī nopietnāki stāsti, kur gaisotne ir tikai drūmos toņos, kas kopējā stāstu krājuma noskaņā ienes arī kādu nopietnāku noti.

Ir vienalga, vai tu sapīpējies noplanē no piektā stāva ar diviem ķieģeļiem rokās, mirsti vēžinieku palātā vai noslīksti dīķī, jo pālī gribēji sariebt tā saimniekam, to piečurājot – tavas šīs saules gaitas ir galā, bet zeme turpina griezties, tā nu tas ir iekārtots. Nāve ir tikpat dabiska dzīves daļa kā piedzimšana un kā mēs to uztveram ir mūsu pašu ziņā.  Tas, kā uz to man piedāvā paskatīties Spāre, man iet pie sirds.

Kopš brīža, kad uzzināju, ka Vladim Spārem būs jauna grāmata, tā kļuva par nr.1 manā gaidāmo jauno grāmatu sarakstā, jo ļoti patika rakstnieka iepriekšējie darbi un arī šis nelika vilties. Jā, ir arī pa kādam stāstiņam, kas sajūtu līmenī paliek tādi kā nepabeigtas skices, bet kopumā ļoti labi, četras bļembas.

4 bļembas

P.S. Grāmatas oficiālā sinopse – „Tīrs blūzs, smeldze, utt.” gan šķiet viegli maldinošs, ja vadīsieties pēc tā, tad var arī vilties.

Komentēt

Filed under Uncategorized

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s