Izdevniecība Zvaigzne ABC, 384.lpp.
Romāna darbība risinās mūsdienu Lielbritānijā, kur, izrādās, līdzās cilvēku pasaulei pastāv arī aizraujoša un baisa burvju pasaule, kurā uz dzīvību un nāvi notiek cīņa starp baltasiņu un melnasiņu burvjiem. Šādā sarežģītā vidē aug romāna galvenais varonis Neitans Birns, kurš visur izrādās svešais starp savējiem, jo ir ļoti neparasts zēns – pa pusei baltasinis, pa pusei melnasinis. Zēns ir bārenis – viņa māte ir mirusi, bet savu tēvu viņš nekad nav sastapis. Viņš dzīvo kopā ar vecomāti, pusmāsām Džesiku un Deboru un pusbrāli Aranu. Neitans atrodas ļoti sarežģītā savas dzīves posmā: viņam jāatrod sava identitāte, jāiegūst īpašās burvju spējas un jāiepazīst pirmā mīlestība.
Šīs grāmatas ievadā tiek svinīgi paziņots – Grāmata, kas kļuvusi par pasaules mēroga sensāciju vēl pirms iznākšanas. Šis apgalvojums gan šķiet tāds visai paradoksāls, jo kā gan grāmata var būt pasaules mēroga sensācija, ja tā vēl nav nonākusi pie lasītājiem? Vai sensācija ir saistīta ar autores privāto dzīvi? Varbūt to ir sarakstījis pērtiķis (kas saskaņā ar varbūtības teoriju ir iespējams)? Varbūt tā ir pirmā grāmata, kuru ir sarakstījis robots? Vai varbūt tas ir kārtējais Roulingas pseidonīms (apskatieties taču grāmatas aprakstu!)?
Man gan šķiet, ka vienīgais sensacionālais visā šajā pasākumā ir pasaules mēroga lasītāju apjaajie*s. Iespējams, ka viss sākās kādā Anglijas izdevniecības sapulču telpā, kur īgnie izdevēji kārtējo reizi sūrojās, ka maita Roulinga (piedod, Daini) pēdējam Poteram beigās uzrakstīja to nolādēto epilogu, faktiski nokaujot to zosi, kas dēja XXL izmēra zelta oliņas. Un tad kāds kreatīvais angļu Stendzenieks nāca klajā ar fantastisku ideju – klau, ja nu mēs paņemam kādu Potera pakaļdarinājumu, pasludinām to par sensāciju un izdodam visā pasaulē vienlaicīgi? Vientieši visā pasaulē kā aptrakuši skries un pirks to grāmatu, pirms citi būs paspējuši pacelt trauksmi, ka kaut kas nav īsti tīrs. Ko lai saka – plāns pa rubli, un galvenais ka strādā (vismaz vienu reizi).
Tālākais teksts ir nedaudz spoilerīgs, tā ka vai turpināt lasīt ir jūsu pašu ziņā.
Pēc šīs nelielās liriskās atkāpes varam pievērsties pašam sensacionālajam romānam. Kurā – sensacionāli – nekas īsti nenotiek.
Tātad – mums ir pasaule, kurā burvji un raganas dzīvo blakus cilvēkiem. Cilvēki gan par viņiem diez ko daudz nezin un neievēro, tāpēc burvji var mierīgi iet ar viņiem vienā skolā. Burvji dalās divās nometnēs – baltasiņu un melnasiņu burvji. Vispār jau visi viņi ir diezgan slikti – kā vācieši (baltie) un krievi (melnie) Otrajā pasaules karā.
Grāmata sākas ar ainiņu, ka mūsu anti-varonis Neitans kā savažots kanārijputniņš sēž būrītī un stāsta mums to, kā viņš līdz būrim nonācis. Neitanam nav paveicies, jo viņa fāteris ir visbīstamākais melnasiņu burvis – Voldemorts, oi, tas ir Markuss. Bet viņa mamma gan nav melnasiņu ragana, nē, tā ir baltā bezvārda ragana, kurai aiz negoda nākas izdarīt pašnāvību, jo Gestapo, oi, es gribēju teikt, balto burvju padome tā liek. Balto burvju padome ir tāds represīvs orgāns, kas nodarbojas ar Neitana cilvēktiesību smagu ierobežošanu un visu viņa vectētiņu lēnu un mokošu zūmēšanu. Padomei ir pakļauta operatīvā vienība aurori, oi, es atvainojos – mednieki. Bet neuztraucieties, es jau alojos, jo mednieki galīgi nav kā aurori – viņi šauj ar pistolēm! Cik noprotams, gandrīz visi jaunie burvji un raganas grāmatā kļūst par medniekiem, neskaitot vienu, kurš ir kļuvis par galdnieku.
Gandrīz pusi grāmatas mēs lasām ap un par Neitana skolas gaitām. Neitans ir īss kā ķīnietis, melnīgsnējs kā čigāns un vēl netīrs kā bezpajumtnieks, jo īpaši nemazgājas, galva arī acīmredzot pagrūta, ja reiz lasīt īsti nav iemācījies līdz 14 gadiem, toties tās tumšās acis … mmmm … ir pilnīgi sensacionālas, kurās, protams iemīlas klases skaistākā meitene, kura pēc dokumentiem diemžēl ir visīstākā āriete, oi, es gribēju teikt – baltasiņu ragana ar dižiem ciltsrakstiem – Annalīsa Malfoja. Turklāt Annalīsai ir arī trīs stalti brašuļi – brāļi, kuri ne tikai sistemātiski no Neitana izklapē pēdējās saprāta paliekas ārā, bet arī dara visādas citādas šausmu lietas, kurās es neiedziļināšos (domājam par filmu “Hostelis”).
Burvju sistēma šajā pasaulē ir tāda, ka katram burvim ir viens talants, turklāt tas manifestē tikai 17 gadu dzimšanas dienā, jaunajam burvim aizsūtot sms uz maksas tālruni saņemot trīs dāvanas un asinis no cita burvja. Viens izrādās dziednieks, cits spļauj uguni, trešais pārvēršas par lielu kaķi un ņaudēdams ēd citu burvju sirdis, u.t.t. Šajā sakarā jāatzīmē, ka man nav īsti skaidrs, no kurienes rodas tās lielākās burvestības, kas, piemēram, aizsargā burvju mājas un ielas no vientiešu, oi, es gribēju teikt tukšasiņu (mūsu) uzmanības, kā tiek aizsargāti mednieki no melnasiņu uzbrukumiem un dažādi citi līdzīgi knifiņi, kur tā kā prasītos kāda plašāka maģiskā sistēma. Tad lūk, otro grāmatas pusi Neitans, izbēdzis no krātiņa bēg pie vienas dikti vecas melnasiņu raganas (kura, iespējams, ir filmējusies Disneja sniegbaltītē), lai no tās saņemtu savas trīs dāvanas jubilejā, jo citādāk gals klāt.
Īsumā tas arī viss, kas notiek pirmajā triloģijas grāmatā. Ar nepacietību gaidām sensacionālu turpinājumu.
Sevišķi patika valoda, kādā šī grāmata sarakstīta. Tā kā šī ir jauniešu auditorijai (young adult) rakstīta grāmata, tad ir pilnīgi saprotams, ka vidējais teikuma garums grāmatā ir ~6 vārdi. Nedod dievs kādu garāku teikumu uzrakstīs, mērķa auditorija vēl nespēs sagremot, kas tur rakstīts.
“Aizveru acis. Kad es tās pēc dažām minūtēm atveru, viņš ir prom. Viņš kustas klusi. Tas man viņā patīk.”
Skaisti, Sabaļauskaite lepotos.
Tā kā šī ir jauniešu grāmata, tad ir pilnīgi saprotams, ka tā ir arī ārkārtīgi nežēlīga. Es, kurš savu bērnību pavadīju Pļavniekos, kur bija tikai 28% latvieši, un valdošai sauklis bija “bei gansov”, saprotu, ka šis aspekts grāmatā ir ļoti reāls, gluži kā Ziedoņa “Kurzemīte”. Ļoti pareizi, jāiemāca jau laicīgi, ka labākā aizsardzība pret huligānu ir ar ķieģeli 3x pa galvu, lai neraustās.
Jā, un tad vēl ir Rons, tfu, Gabriels, kurš ir TIK tizls, ka ir pārvērtis sevi par vientiesi un sensacionāli nespēj pārvērsties atpakaļ par burvi. Un vēl viņš ir gejs, turklāt bezcerīgi iemīlējies Harijā, tfu, Severusā, tfu ,atvainojiet, Neitanā. Un būsim godīgi, tā tam bija jābūt, jo pat Roulinga nesen atzina, ka Hermioni bija pelnījis Harijs, nevis kaut kāds tur rižijs tizlenis.
Ar tiem gejiem burvju pasaulē vispār interesanti – Gabriels ir riktīgs hipsteris/māxlinieks – staigā aviator brillēs (ko latviski sauc par lidotāju stila brillēm), lasa Džeku Keruaku un Brontē māsas, mēģina rakstīt dzeju. Ir vēl viens manāmi gejs, padzīvojis švaks burvis/labs mākslinieks, kurš jūsmo par Sezānu un vēlas uzgleznot Netana portretu. Diemžēl viņu diezgan fiksi savāc padome/gestapo. Un par ko viņu savāca? Par to, ka palīdzēja Neitanam, vai par to, ka bija gejs? Ir par ko aizdomāties – gan par mākslu, gan stereotipiem.
Un last but not the least – vēl ir Hagrids, oi, atvainojiet, Sīlija, turklāt viņa lasa priekšā Neitanam Solžeņicinu (izrādās, ka rietumnieki zin ne tikai Tolstoju!), kamēr šis ēno par kanārijputniņu. Sajūtu līmenī Solžeņicina darba pieminēšana šādā grāmatā šķiet kā Čaikovska pirmā klavierkoncerta fragmenta atskaņošana klubā “Melnā piektdiena” grupu priekšnesumu starplaikā.
Neskatoties uz to, ka šī grāmata bija dikti sensacionāla, es to izlasīju divos piesēdienos un tāpēc došu veselas 2,5 bļembas.
P.S. Visi dārgie grāmatu blogeri, kuri ir stāvā sajūsmā par bezmaksas grāmatām – padomājiet, vai jūsu atbildība, rakstot atsauksmi, ir tikai pret šo grāmatu devēju? Kā ir ar bloga lasītājiem?
P.P.S Es atvainojos, ja šis ieraksts ir pārāk nesakarīgs, pulkstenis ir 4:15 no rīta, bet emocijas sit augstu vilni un vajadzēja šo nodrukāt. Rīt nāks jauna diena, varbūt ķeršos pie labojumiem
P.P.S. Dzīvē, gluži tāpat kā Neitana asinīs, viss nav tikai melns vai balts, tāpēc balansam te saites uz dažu cienījamu blogeru daudz pozitīvākiem skatījumiem par šo pašu tēmu:
http://gramatas.wordpress.com/2014/03/25/tumsa-puse-sallija-grina/
http://spigana.wordpress.com/2014/03/24/tumsa-puse-sallija-grina/
http://kurpjukaste.wordpress.com/2014/03/23/sallija-grina-tumsa-puse-pilna-atsauksme/
http://www.baltaisruncis.lv/blogs/gramata-tumsa-puse/