Jāņa Š. nomoda sapņi – Izklausies redzēts S3E02

Labs vakars jūsmājās, ir kārtējais rudenīgais svētdienas vakars un mūsu ekrānos mazbudžeta šova “Izklausies redzēts “ 3.sezonas 2 raidījums.

Pēc šī vakara 6tā priekšnesuma, kurā Pauniņa otrā puse tēloja kādu Rīgas turku, Šipkēvics runāja vismaz 2x ilgāk, kā skanēja dziesma, un man izdevās aizsnausties (pie vainas, iespējams, Piknik siera standziņas) un piedzīvot epifāniju – šis nav dziedātāju šovs, šis ir šovs, kurā vecais labais sentēvs Šipkēvics ( ©Lauris Reiniks) var pēc sirds patikas izrunāties par laikiem sen aizgājušiem un viņa apziņas plūduma pauzēs uzstājas cilvēki parūkās.

Pirms ķeramies pie lietas, otra piezīme, kas izriet no pirmās – izskatās, ka šajā sezonā tā saucamie grima mākslinieki ir atlaisti un to vietā vienkārši tiek īrēti aksesuāri kādā masku bodē, tādēļ dalībnieku vizuālās līdzības aspektu vērtēt ir bezjēdzīgi. Un būsim godīgi, galvenais ir bagātīga fantāzija, tai nekāda grima neesamība ceļā stāties nespēj.

Kopā ar sentēvu žūrijā arī neatņemamā tās daļa Jana Duļevska, par kuru man sāk rasties aizdomas, ka arī viņa ļaujas nekontrolētam apziņas plūdumam, kā rezultātā reizēm nav iespējams apjaust viņas teiktā jēgu, nākamreiz foliju jāmēģina aptīt ap galvu nevis dibenu, varbūt labāk izdodies formulēt domu. Aizdomas pastiprina arī fakts, ka viņai ap kaklu ir dzelzs sprādze, iespējams, lai sevišķi kritiskos brīžos vārdu plūsmu var apstādināt ar elektriska šoka palīdzību. Vēl ir jauneklīgi stingrais Ralfs Eilands un Elza Rozentāle, kurai visa vakar garumā tā arī neizdodas pateikt neko sakarīgu par “čau”, “jē” vai “labais”.

Priekšnesumu kopējā noskaņa šovakar bija kā no kādas komēdijas par itāļu gangsteru ballīti, vismaz lielākā daļa dalībnieku bija tērpušies tam atbilstoši.

Pirms vakara pirmā Šipkēvica stāsta par to, kā Rikijs Mārtins (fun fact – jaunībā viņam līdzināties ļoti centās šova vadītājs Lauris) neuzvarēja Puertorikāņu konkursā “Gailis”, uzstājās Kivelnieks Emīls ar fināla dziesmu no otrā Šreka, īsti nevarēju saprast, viņš bija ēzelītis vai runcis zābakos. Drīzāk tomēr ēzelītis, diezgan līdzīgi tirināja priekšējos nagus. Jana mēģina apgalvot, ka Emīls dzied labāk nekā oriģinālais izpildītājs, taču ar strāvas palīdzību tiek pārtraukta. Kopumā žūrija nenoticēja un ierindoja Emīlu pēdējā vietā.

Tikmēr mans dēls prasa, kāpēc Emīls var piedalīties koncertā, ja viņš tikko nošāva Dāvidu.

Seko vakara labākais priekšnesums – Rūta Dūduma kā Dženifera Raša ar “Power of love”, taču uzreiz, aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāsaka, ka viņai pirmo vietu iekšējā balsojumā nozog nenovīdīgie šova dalībnieki. Pēc dziesmas seko Jāņa atmiņas, kas acīmredzami mijas ar nomoda sapni, kurā viņš stāsta, kā reiz ejot uz darbu viņš gaitenī ir saticis kādu sievieti un tā viņu ir uzrunājusi ar “Hello Jānis” un tā esot bijusi Dženifera Raša. Duļevska arī cenšas pieslēgties, taču izdodas pateikt vien dažus savstarpēji nesaistītus vārdus.

Tālāk seko neliela muzikālā pauze, kurā tiek attēlots fragments no transvestītu karaokes – Ruskis Melnās atraitnes tērpā dzied Vaikules dziesmu. Nav pat ne mazākā mēģinājuma pārtapt par Vaikuli. Visi ir aizgrābti, arī es, neatminos, ko teica žūrija, vienīgi uzbrauca Ruska apaļajiem vaigiem, kas ir nepamatoti, jo vaigi ļoti labi iet kopā ar šova atbalstītāju Lays čipsiem.

Kā nākamā Yana Key veiksmīgi attēlo Patrīciju Kāsu ar pavadošo mīmu orķestri, džekiem bija gan strīpaini melnbaltie krekli, gan katliņi/beretes, pilnam komplektam pietrūka tikai bagetes. Jāsaka gan, ka Yana nebija tik drosmīga kā Ruskis iepriekšējā šovā un savu cigareti neaizdedzināja. Diemžēl šo priekšnesumu jau pēc mirkļa atmiņu mēslainē aizskaloja Jāņa grandiozais stāsts par viņa ceļojumu uz kādas šņabja rūpnīcas atklāšanas pasākumu, kurp viņš devās lidmašīnā kopā ar veselu kaudzi dažādu latviešu un krievu mākslinieku, taču viņam nepaveicās sēdēt blakus kādai pelēkai pelei ar smirdīgu suni. Jūs uzminējāt – pele bija Patrīcija Kāsa.

Kamēr publikas domas kavējas pie smirdīgā suņa, uz skatuves kāpj Diāna Rudāne un izpilda man pilnīgi svešas mākslinieces – Kiesza dziesmu. Meitene šoreiz arī ļoti skaisti dejo un viss ir čiki bumbās, taču oriģināla nepārzināšana man traucē teikt ko vairāk. Jānis steidz stāstīt, ka šo dziesmu youtubē ir noskatījušies 140 miljonu cilvēku, tā ka šoreiz esmu mazākumā.

Kā sestais nāk šī vakara manuprāt spilgtākais priekšnesums – Normunds Pauniņš, kurš tēlo Vecrīgas tusētājiem labi zināmo turku, kurš mūždien mēģināja sakoļīt meitenes, teikdams, ka ir itālis, taču bija dikti skops ar dzērienu uzsaukšanu. Savukārt dejas soļus Normunds jūtami ir apguvis skatoties ebreju tautas deju svētkus. Šo lielisko priekšnesumu papildina Normunda tērps, – klasiski baltais itāļu uzvalks ar vesti un hūti, īsts gangsteris. Šim kolorītajam priekšnesumam seko vakara nagla – Šipkēvics aizrunājās uz kādām minūtēm desmit, sīkās detaļās izstāstīdams visu par kādu melnādaino amerikāņu gangsterieni, kura gluži kā Ventspils Aivars kļuva par svēto mocekli, jo saniknotā tauta viņu nolinčoja. Jana blakus slauka saviļņojuma asaras.

Nākamajā muzikālajā pauzē uzstājas Sutuguva Ieva, kurai jātēlo Virga Ainārs. Pieļauju, ka Ieva samulsināja ne vienu vien skatītāju atzīstot Laurim, ka Ainārs Virga viņai pirmām kārtām asociējas ar dziesmu “Dzimtā valoda” (ko dzied Jānis Grodums -autora piezīme). Lai vai kā, Ieva uznāk uz skatuves un pārliecinoši notēlo aizsmakušu Lieni Candy, jāsaka gan, ka uzzīmētie tetovējumi nebija bizbizmārītes, bet kaut kas no zeku arsenāla. Patriotisko priekšnesumu steidza komentēt Jana ar šķietami drošu frāzi “es zinu, ka Jānim ir ko teikt”, taču šovs ir garš un Jānim jau sniegs matos, viņš ir saguris un emocionāls un teikt viņam nav ko, tik vien kā trīsošu sirdi dot Ainaram Greifānam pirmo vietu un 12 punktus.

Vakaru noslēdz Dzinča Čīča tēlodams dziedošu gangsteri. Nomināli tas skaitījās Bruno Mars, tacu tik pat labi tas varēja būt Tonijs Benets jaunībā vai Džo Peši no filmas “Goodfellas”, tam nav nozīmes, visi ir piekusuši un grib mājās. Šipkēvics sāpīgi mēģina jokot, bet baterijas ir tukšas un nesmejas neviens, pat bungu džeks neuzsit pa šķīvi. Šovs ir beidzies un var sākties balsojums.

Trīs žūrijas locekļi pirmo vietu dod Dženiferai Rašai (tikai Jānis skrāpē galdā auseklīti un balso par Dzimto valodu), bet turpat uz pēdām min Diānas Rudānes dejojošais skuķis štrumbantēs. Dalībnieki vairāk punktus atdod Rudānei, kas uzvar jau otro šovu pēc kārtas, šoreiz gan par purna tiesu. Mans dēls sauc “atkal uzvarēja citplanētietis”, un cik ironiski, ka izšķirošos punktus tai deva Mars.

Seko dīvainais mirklis, kad dalībniekiem ir jātēlo, ka viņi nezina, ko paši ir pieteikuši tēlot nākamajā raidījumā. Čīča būs Džo Dasēns – paredzu, ka parūka būs tā pati, kas šodien Pauniņa turkam.

Manas Piknik siera nūjiņas ir beigušās, tāpat kā Jāņa spēki, tiekamies nākamreiz. Over and out.

 P.S. Tikmēr portāls skaties.lv jau steidz ziņot, ka Dzintars Čīča esot pārsteidzis ar lielisku frizūru (viņam bija parūka – autora piezīme)