Vilis Lācītis „Amsterdamas princips”

Izdevniecība Mansards, 276.lpp

Oficiālais apraksts:
Grāmatas darbība nenotiek Amsterdamā, un lielākā daļa varoņu ir cilvēki bez principiem vai gandrīz bez principiem.
Kas tad īsti ir Amsterdamas princips?
Termins nāk no Amsterdamas sarkano lukturu kvartāliem. Kad klients atnāk uz bordeli un izvēlas meiteni, viņš bieži vien maksā par pakalpojumu bargu naudu.
Labākajos no labākajiem iestādījumiem tiek piedāvāti arī papildu pakalpojumi. Viens no tādiem ir iespēja slepeni skatīties uz klientu, kurš paņēmis meiteni. Tas parasti maksā vēl dārgāk.
Taču visdārgāk maksā tas, kurš slepeni skatās uz to, kurš slepeni skatās uz pirmo.
Stāsta morāle vienkārša: uz katru lūriķi var atrasties pa lūriķim.
Tas tad arī ir Amsterdamas princips.

Tā kā V.Lācīša “Stroika ar skatu uz Londonu” patikās, pat ļoti, tad, ilgi nedomājot, ņēmu palasīties autora jauno gara darbu “Amsterdamas princips”.

Trīs vārdos sižets ir sekojošs – no “Preses nama” biznesmenim Andrim Rikam un Jūrmalas mēram Aivaram Beseram, razbainieki maskās ar automātiem un helikopteru, nozog lohatronu (aparātu, ar kuru pa gabalu var zombēt cilvēku domāšanu). Tad nu šie pa slepeniem kanāliem nolīgst bijušo alfieti/cietumnieku Dronu aparāta atrašanai un atgūšanai. Drons aicina palīgā savu čomu/hakeri Šņuri un piedzīvojumi var sākties…

Diemžēl jāsecina, ka rakstniekam šis ir padevies tāds kārtīgs solis atpakaļ. Iespējams, pie vainas tas, ka sižets nav tik ļoti balstīts personīgajā pieredzē, kā tas bija “stroikas” gadījumā, jo šeit sacerētais “asprātīgais” sižets ir bezmaz vai idiotisks. Saprotams, ka apzināti, tomēr vismaz man nelikās smieklīgi.

Netop īsti skaidrs, ko autors ir vēlējies pateikt. Var just, ka ļoti jau sasāpējusies politiskā situācija Latvijā un tautas debilizācijas process, tad nu par šo tēmu arī tiek asprāšots un smīnēts, tikai diemžēl lielākoties ne pārāk smieklīgi.

Runājot par tēliem – Vilis Lācītis pats nāk no underground mūziķu vides, un ir skaidrs, kāpēc viņš raksta par sasvīdušiem garmatainiem pusbomzīga dzīvesveida piekopējiem, taču līdz ar to grāmatas galvenie varoņi, maigi izsakoties, ir nesimpātiski.

Iespējams, ka vaina ir manī, taču papildus visām citām vainām, arī grāmatā esošais reālistiskais sarunu stils “maķ-pere-maķ” smagi grieza acī.

011613_1218_DastinsKron2.pngDiemžēl sāk rādīties, ka Lācītis ir no tiem cilvēkiem, kuram pašam liekas, ka viņš ir asprātīgāks, nekā patiesībā ir, bet tā kā brīžiem tiešām bija smieklīgi, tad dodu 2,5 bļembas. Var lasīt, ja gribās atbalstīt vietējos literāros centienus.

3 komentāri

Filed under Uncategorized

3 responses to “Vilis Lācītis „Amsterdamas princips”

  1. Man ar dikti patika stroika un bija doma lasīt arī šo darbu, bet izskatās, ka būsi mani atbrīvojis no viena lasāmā🙂
    Kā Lācīša otrā grāmata- ir lasīta (par Lāčplēsi)? Tur arī ir solis atpakaļ no stroikas?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s