Seth Dickinson “The Traitor” un atkal impērijas graušana no iekšpuses, šoreiz – ar skaitīkļiem

Ko lai dara klusā sestdienas vakarā, kad iesāktas kādas piecas grāmatas, bet nevienu no tām negribas lasīt? Pareizi – jāatkorķē alus un jānopūš putekļi no iesūnojušā grāmatu bloga. Starp citu, vai man tikai rādās, vai LV grāmatu blogeru vidū ir iestājies panīkums? Vienīgi asmodeus nepaguris turpina regulāri rakstīt par izlasīto, pārējie kaut kur pačibējuši.

Ja meistarīgi apraksta, kā tikts pie grāmatas, tad ar to var aizņemt  paprāvu rindkopu. Hmm. Ārzemju fantāzijas blogeru vidē par šo grāmatu jūsmīgas atsauces sāka masveidā ienākt jau pagājušā 2015.gada vasarā, kaut pats romāns iznāca tikai rudenī.  Nevarētu teikt, ka sinopse mani uzreiz uzrunāja –  „Nodevēja” ir episks ģeopolitiska fantāzija par vienas sievietes misiju noārdīt impēriju iemācoties,  kā to vadīt. It kā nav slikti, bet, redz, galvenā varone Baru kļūst par… grāmatvedi.  Neizklausās traki aizraujoši ne? Ko tad grāmatvedis var izdarīt? Sabotēt bilanci? Lai vai kā, grāmatu nopirku, tādejādi izpildīdams galveno pienākumu pret potenciāli labu grāmatu, un noliku to plauktā. Bet nepagāja ne gads, un grāmata pati ieslīdēja man rokā, un ķēros pie lasīšanas. Jāsaka uzreiz – labi, ka tā, bet nu par visu pēc kārtas.

traitor1Izdevniecība Tor, 387 lpp.

Grāmata sākas ar autora solījumu:

Šī ir patiesība. Tu to zināsi, jo tā ir sāpīga.

Un, cepuri nost, savu solījumu viņš tur.

Mazā Baru Cormorant dzīvo idillisku bērnību paradīzes saliņā Taranoke kopā ar savu mammu un diviem tētiem, līdz kādu dienu pie horizonta parādās kuģi ar sarkanām burām. Tie ir Masquerade impērijas kuģi, kas atveduši Baru tautai postu. Impērija nāk ar savu bagātību un zālēm (pret slimību, kuru paši ievazā) un sanitāro sistēmu, taču, lai to dabūtu, ir jāpakļaujas impērijas kultūrai. Īsā brīdī notiek maigā okupācija. Svarīgs aspekts impērijas kultūrā ir arī pareiza seksuālā orientācija, citādie tiek ārstēti ar karstu dzelzi vai pazūd, kā notiek ar vienu no Baru tēviem. Lai arī maza, bet ļoti gudra, Baru nolemj impērijai par to atriebties. Viņa nolemj darīt visu, lai impēriju sagrautu un viņas tauta reiz atkal būt brīva.

Baru kopā ar citiem salas bērniem tiek uzņemta impērijas dibinātā skolā, kur iekarotāji ātri vien pamana viņas aso prātu. Baru ir brīnumbērns, un viņai tiek paredzēta spoža nākotne Masquerade varas aparātā. 18 gadu vecumā viņa tiek nosūtīta ieviest kārtību uz citu Impērijas sastāvā esošu republiku, Aurdwynn, strādāt trešajā augstākajā amatā – par impērijas grāmatvedi (augstāki ir tikai gubernators un tiesnesis). Vienīgā problēma ir tāda, ka Aurdwynn ir īsts sazvērnieku čūsku midzenis, tā sastāv no 12 hercogistēm, kurās sacelšanās gars ir mūžam dzīvs. Abi Baru amata priekšteči ir nogalināti – viens par to, ka mēģinājis palīdzēt nemierniekiem, otrs – par to, ka uzstājīgi mēģinājis ar tiem cīnīties. Lielākā grāmatas daļa tad arī risinās šajā Aurdwynn, un lai uzzinātu vai un kā Baru izdosies atrisināt šo gambītu ir jālasa grāmata.

Viss augstāk aprakstītais ir grāmatas pirmā piektdaļa, bet stāstīt par to, kas seko nozīmē maitāt lasīšanas procesu, šī ir no tām grāmatām, par kuru jo mazāk zināsi pirms lasīšanas, jo labāk.traitor2

“The Traitor” lasīšana lasa zināmu piepūli, jo lai arī tā ir patīkami īsa, tomēr darbojošos tēlu ir ļoti daudz un to vārdi lielākoties ir neeiropiski, līdz ar ko sākumā bija pagrūti izsekot kas ir kas. Divpadsmit hercogu vidū ir atrodami tādi skaistuļi kā Lyxaxu (folozofs), Pinjagata (militārists), Unuxekome (pirāts), Vultjag (specializāciju neatceros), u.c. Ļoti labi ir izstrādāta pasaule, tās ekonomika, visas alianses ir loģiskas, kas kuram un kāpēc ir vajadzīgs. Lai gan tāda tīra ekšena praktiski nav, tomēr praktiski visu laiku tiek saglabāta spriedze, un grāmata lasās ļoti labi. Un fantāzija tā skaitās tikai tāpēc, ka tā nav mūsu pasaule, jo maģijas šeit nav.

Es neatceros nevienu citu grāmatu,020413_2026_HughHoweyWo2.png kurā būtu tik skarbi parādīts, ko nozīmē maksāt visaugstāko cenu sava lielā mērķa vārdā. Šīs grāmatas beigu dēļ vien ir vērts to lasīt, tās beigas jums ilgi paliks atmiņā, Džordžs R.R. Mārtins salīdzinājumā ar Dikensonu ir optimists. Rekomendēju, piecas bļembas.

P.S. Šai grāmatai ir divi nosaukumi, Amerikas un Anglijas tirgum katram savs – “The Traitor” un “The Traitor Baru Cormorant”.

4 komentāri

Filed under Uncategorized

4 responses to “Seth Dickinson “The Traitor” un atkal impērijas graušana no iekšpuses, šoreiz – ar skaitīkļiem

  1. asmodejs

    Man vēl šī ekonomiskās sabotāžas grāmata ir priekšā, bet no pieredzes teikšu, ka grāmatvedis var savārīt lielas ziepes😀

  2. Mani pēdējā laikā sāk mulsināt FF grāmatas, kas nav triloģijas. Izrādās, ka tādas tomēr kāds arī raksta.

  3. Atpakaļ ziņojums: The Traitor by Seth Dickinson | … zivis kraulā nepeld …

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s