Nīls Geimens “Amerikāņu dievi”

Izdevējs Zvaigzne ABC, 624 lpp.

Oficiālais apraksts:

Mūsu senči pielūdza auglības, nāves un negaisa dievus.
Vai jums šķiet, ka tie uz mūžiem iemiguši sensenās upuru alās, putekļainu grāmatu sējumu lappusēs un tumšās muzeju zālēs?
Vai jūs domājat, ka mūsu pasaule ir caurcaurēm racionāla?
Jūs maldāties.
Senie dievi jūs vēro arī šobrīd.

Nīla Geimena romāns “Amerikāņu dievi” (2001) ir dažādu literāro apbalvojumu rekordists un tiek dēvēts par visvairāk apspriesto grāmatu pēdējā desmitgadē.

Vētra tuvojas …. Ēna ir pavadījis trīs gadus cietumā, uzvedies kārtīgi un atsēdējis savu termiņu. Viss, ko viņš vēlas ir nokļūt atpakaļ pie mīlošās sievas un turpmāko dzīves daļu izvairīties no nepatikšanām. Bet dažas dienas pirms viņa plānotā atbrīvošanas, viņš uzzina, ka viņa sieva ir gājusi bojā nelaimes gadījumā.
Lidmašīnā, braucot mājup uz bērēm, Ēna satiek sirmu vīru, kurš sevi dēvē par  Trešdienu, kurš piedāvā Ēnam darbu. Un Ēna, kuram vairs nav ko zaudēt, piekrīt.
Bet darbs pie mīklainā Trešdienas ir ar savu cenu, un Ēna drīz uzzina, ka viņa loma Trešdienas shēmās ir daudz bīstamāka, nekā viņš jebkad varētu iedomāties. Sapinies noslēpumu pasaulē, viņš uzsāk neticamu ceļojums, cita starpā sastopot, nāvējošo Černobogu, šķelmīgo Nansija kungu, un skaisto Lieldienu – no kuriem visi, šķiet, zina par Ēnu vairāk nekā viņš pats.

Es šo grāmatu gaidīju ar lielu nepacietību, jo esmu lasījis vairākas autora grāmatas, no kurām „Anansi dēli” ir viena no manām mīļākajām grāmatām. Turklāt „Amerikāņu dievu” darbība risinās tajā pašā pasaulē, un grāmata skaitās Geimana labākais darbs, kas saņēmis neskaitāmas literārās balva.

Lielos vilcienos stāsts ir par to, ka Trešdiena (viņš arī Odins) vāc kopā seno un aizmirsto dievu armiju, kuri ir atceļojuši uz Ameriku līdzi saviem pielūdzējiem, taču nu ir aizmirsti un  izmētāti pa visu plašo Ameriku, dzīvo starp cilvēkiem un piepelnās kā nu kurš prot  – kurš par taksistu, kurš par blēdi, kurš par prostitūtu, utt – vāc šos kopā, lai dotos izšķirošajā cīņā pret jaunajiem amerikāņu dieviem (internets, kredītkartes, popzvaigznes, utt), lai glābtu sevi no galējas aizmirstības un atgūtu vismaz daļu no kādreizējās varas.

Un tāpēc jo sevišķi rūgti nāk atziņa, ka esmu grāmatā pamatīgi vīlies. Stāsta ideja ir ļoti interesanta un mērogs ir episks, bet izpildījums galu galā tāds visnotaļ garlaicīgs. Bezmaz pusi grāmatas varoņi vervē dažnedažādas antīkās dievības savā armijā, gan slāvu, gan ēģiptiešu, gan indiešu, gan indiāņu, gan vēl visvisādus, kurus es nespēju atzīt, tā kā neesmu pārāk liels mitoloģiju eksperts. Tad uz lielu brīdi Ēna tiek nobāzts kādā klusā miestā, kur ir tikai teorētisks sakars ar kopējo stāstu (kaut gan šī daļa man patika vislabāk), kam seko stāsta kulminācija ar klasisko pārmetienu, kad izrādās viss ir savādāk kā izskatās, taču uz to brīdi jau es biju grāmatā tā vīlies, ka pieklājības pēc lasīju līdz beigām.

Es saprotu, ka viena no štellēm, kas izraisa vispārējo sajūsmu par grāmatu ir grāmatā nomaskēto mitoloģisko tēlu gūzma, kurus tad nu visi metas atšifrēt. Diemžēl, kā jau minēju,  lielākajā daļā grāmatā pārstāvēto mitoloģiju es neorientējos, tādēļ šie prieki man gāja secen.

Man patika kā, autors grāmatā ir atainojis Ameriku, jo grāmata arī jāvērtē caur prizmu, ka Geimens ir anglis, kurš kādu laiku pirms šīs grāmatas sarakstīšanas pārcēlās dzīvot uz ASV un tad nu viņš šajā grāmatā ir aprakstījis savus novērojumus par Ameriku un amerikāņu dabu. Kā grāmatā saka Trešdiena – Amerika ir slikta vieta dieviem – viss strauji mainās, ātri rodas jauni elki un vecie tiek aizsviesti mēslainē.

Salīdzinot ar citiem autora darbiem, kopējā noskaņa „Amerikāņu dievos” ir daudz nopietnāka un drūmāka, pietrūkst tas vieglums un lielā humora deva, kas man pie Geimena tik ļoti patika.

Liekot „Amerikāņu dieviem” betmenbļembas es nevaru ignorēt faktu, ka šī grāmata ir tik ļoti atzīta pasaulē un acīmredzot daļa vainas ir manī, ka rezultāts neatbilda ekspektācijām – ja nebūtu sacerējies, nebūtu arī vīlies. Bet, piedodiet, atvainojiet, vairāk par trīs bļembām es tiešām piešķirt nespēju. Es tiešām saprotu, ka darbs ir grandiozs, saprotu to lielo fanošanu, bet, diemžēl, šoreiz tas nav priekš manis.

P.S. Neliela piezīme par tulkojumu – pateicoties tam, ka latviešu valodā Lokijs jau no paša sākuma tiek dēvēts par Lokiju, nevis kā oriģinālā – par Mr.Low-Key un tikai beigās par Lokie , visa autora grāmatas sākumā iecerētā lasītāja maldināšana ir „lost in translation”. Liels paldies Vandai Tomaševičai un Dacei Rudzītei.

2 komentāri

Filed under Uncategorized

2 responses to “Nīls Geimens “Amerikāņu dievi”

  1. Atpakaļ ziņojums: Vai viegli būt dievam? Geimena “Amerikāņu dievi” « Dgpyfrom's Blog

  2. Paldies, Andri! Tulkotāja Vanda T.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s